Pasakiet tik vēl, ka suņiem nav humora izjūta!
Kad Dilijs ir ievietots kuģa krātiņā - viņš taisa pasaules nelaimīgākās actiņas, kad krātiņā ir ielikts saimnieks - uzreiz parādās smaids sejā.
Tas nu tā - teltis un krātiņi viņam gan nav problēma. Problēma ir tad, kad viņam tur jāpavada 8,5h āra apstākļos. Beidzot esam atgriezušies Zviedrijā pēc diezgan gara pārbrauciena ar Stena Line no Ventspils (bildes gan ir no cita kuģa un brauciena). Tā kā brauciens bija pa dienu - jā, izrādās ir arī dienas prāmji, un dzīvnieku kajītes bija izpirktas, nolēmām, ka Dilanu liksim krātiņā ne automašīnā (cita piedāvātā opcija). Tad nu lūk, šis izskatās bija pēdējais mūsu brauciens caur Ventspili. 8,5h brauciens norisinās Dilanam uz klāja - vējā un saulē, nenormālā troksnī, ar diezgan limitētām iespējām man pie viņa nokļūt. Labi, ka ārā bija pēdējā siltā diena, jo vējš bija nenormāls, kas nesa aukstās gaisa masas, pa klāju pastaigāt, protams, šausmas, tas troksnis neizturams. Bija opcija vēl citi krātiņi, bet tur šķiet no lietavām vai kāda cita iemesla dēļ, blakus esošā smilšu kaste bija pārplūdusi, tā, ka viss netīrs ar grants un smilts maisījumu, krātiņi piecreiz mazāki un saspiestāki. Toties klusums. Palikām lielajos krātiņos, kur vismaz ir vieta un "skats uz jūru" un tikai viens cits suņu kaimiņš. Katrā ziņā, braucot uz mūsu Ziemeļu pusi, tomēr visizdevīgāk gan laika, gan komforta ziņā ir brauciens caur Somiju. Neskatoties uz to, ka tur ir nepieciešami divi prāmji, izmaksu ziņā tas sanāk lētāk. Gribējām kaut ko pamainīt dzīvē - kā redzams neveiksmīgi.
Otrs punkts, kas, iespējams, bija jāliek kā pirmais - vetārsta apmeklējums. Laika dēļ, nesanāca aizbraukt pie mūsu lieliskā un vienīgā daktera Čiekurkalna klīnikā, tapēc poti taisījām Cēsīs. Lūk vieta, ko neiesaku nevienam suņu saimniekam. Ārsts pilnīgi nezinošs, kā pats izteicās - padomju laika produkts ar vēlmi notirgot visus iespējamos medikamentus. Stāstīja man zilus brīnumus, ka uz Zviedriju vajag speciālo izziņu - gan attārpot, gan pret ērcēm apstrādāt, ka visus pārbaudot utt. Tāpēc man neprasot pasē sarakstīja "formalitāšu dēļ", ka suns ir attārpots un atērčots pat uz suni nepaskatoties, un aicinot iegādāties līdzekļus, jo "ja nu gadījumā uz robežas liek to izdarīt acu priekšā, jo ne-mazums-gadījumu-dzirdēti". Kompleksās potes termiņu ierakstīja - uz vienu gadu, pēc aicinājuma paskatīties, ka iepriekš vienmēr taisītas uz diviem gadiem viņš atbildēja, ka tā nevar būt, jo vienmēr ir bijis gads. Beigās gan viņš izlasīja instrukciju, kur bija teikts, ka derīga uz 3 gadiem.. Kļūdu atzina un pasē visu sarakstīja kārtīgi. Katrā ziņā otreiz tur noteikti neiešu un citiem arī neieteikšu.
Neskatoties uz visu to - uz robežas mūs tiešām apturēja
un, itkā, tieši Dilana dēļ, bet patiesībā vienkārši mums ir "tipiska Austrumeiropas viesstrādnieku mašīna" un viņi apturēja visus šīs markas/modeļa auto. Robežsardze pašķirstīja Dilana pasi tajā pat neiskatoties, vienlaicīgi uzdodot jautājumus par mums pašiem. Varēja redzēt/saprast, ka vienkārši skatās mūsu reakciju vai nedaram ko nelegālu. Jo citas mašīnas ar suņiem neturēja, bet turēja tieši "busiņveidīgos".
Katrā ziņā vasara bija lieliska. Izceļojām kārtīgi Latvijas āres, nosvinējām 5 gadu jubileju no kuras arī bildes un, lielākais prieks, Dilans sadraudzējās ar savu onkuli George par kuru rakstīju kaut kad iepriekš. Viņi joprojām nav sapratuši, kurš mājās ir nokļuvis pirmais un kurš ir galvenais, bet kopš George ir kastrēts viņi uzreiz nekaujas - pat gatavi kopā pa pļavu paskriet. Viņiem pievienojās vēl Jake, kurš ir Dilana labākais draugs kopš bērnības - arī suņu puika (arī kastrēts) un beigās visi trīs skraidīja pa pļavu. Protams, vairāk bildes no viņu skrējiena būs kaut kad vēlāk, jo to filmu vēl nav sanācis attīstīt.
Te nu beigšu savu garo stāstījumu, jo esot pirmo dienu atpakaļ Zviedrijā, cenšos vēl iejusties un kavēties atmiņās par brīnišķīgo vasaru 2018.