Pixy, tas gan būtu labi. Ja ne LV, tad aizlaist uz EE nešķiet nemaz tik tālu. It īpaši, ja ir dēļ kā braukt.
Felix_PS wrote:Visi te tādi sportiski
Būtu jau labi, ka tā domātu ne tikai es, bet arī mans suns. Sports ar suni ir tikpat unikāls kā zirgu sporta veidi. Tāpat kā zirgs nav mocis, kuram var piespiest gāzi, bremzi un stūrēt, tāpat arī suns nav robots, kuru var iemācīties vadīt un visa sporta būtība ir cik meistarīgi cilvēks iemācījies vadīt mašīnu. Sportojot ar suni, sporto komanda, kur cilvēka partneris ir suns, dzīva radība, kurai ir pašai savas smadzenes, savas domas, garastāvoklis utt. Un ne vienmēr komandas cilvēka daļas domas sakrīt ar komandas suņa daļas domām par to, ko tagad vajadzētu darīt.
Šodien biju apostīt gaisu BH eksāmenā. Guvu priekšstatu par to, kā tas notiek, ko tur dara un ko vērtē. Viens no dalībniekiem eksāmenu nenokārtoja. Pirms eksāmena, iesildoties ļoti labi darbojās, izskatījās ļoti pat cerīgi. Bet eksāmena laikā sunim kaut kas pārslēdzās un nekā. Lūk, arī tā var sanākt sportojot ar dzīvnieku.
Pēc eksāmena izmantojām lielisko iespēju nedaudz patrenēties ISC laukumā. Neko daudz jau ne, jo vēl nedrīkstam skriet. Un šodien es atkal piedzīvoju to, ka mana suņa dvēsele bija kaut kur tālēs zilajās. Nu varbūt ne tik slikti, kā bija sacensībās. Bet arī ne tā, kā ir parasti treniņos. Speciāli pagājušais treniņš bija jaunā vietā, lielā vējā, blakus dzelzceļa tiltam. Nu ideāla vieta visādiem traucēkļiem. Bet mana sune bija tīri ciešamā kontaktā ar mani. Bet šodien atkal viņai tik ļoti vajadzēja skatīties apkārt, tik ļoti viņai viss likās tāds, nu tāds, tāds, ka sakoncentrēties nekādi nevarēja. Gribētos to visu norakstīt uz pēcoperācijas stāvokli. Un, protams, mans kārums varēja atkal ieskrieties. Arī manas skaļās uzslavas laikam netika dzirdētas. Žēl, ka nevarēju izmēģināt ar mantiņu viņu iespēlēt. Nedrīkst vēl lēkāt. Varbūt tas nostrādātu. Ei nu uzmini, ko darīt, kā viņu pieslēgt darbam. Nu nav jau tā, ka neko nedarītu. Iet jau blakus, bet nu tik nesavākti, ka var aizplūst pat vairāk par metru no manis vai pagriezienos aiziet pa citu trajektoriju. Tas galīgi nekam neder.
Felix_PS Kura jums meklēšanās? Manējā jau 2 reizes bija paspējusi meklēties. Pirmā bija 8 mēnešu vecumā, otrā bišķi pāri gadam. Pirmajā reizē viņa galīgi nebija interesanta nevienam. Toties otrajā reizē kaimiņu suns jau taisījās cauri sētas acij izlīst, lai tikai paostītu savu smaržīgo kaimiņieni. Kā mēs ārā, tā viņš pie sētas smilkstēt. Nu, vismaz tagad būs miers un tīra māja. Manējā nu galīgi nebija no tām, kas baigi tīrīgas.