Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 24 Oct 2018, 13:59

Felix_PS wrote:Fēliksam pēdas iekaisa no konkrētas barības, nezinu vai bija par treknu, vai viņš nepanesa lasi, bet konkrētas firmas divas barības bija ar vienādu rezultātu. Alaskai mazliet bija pāris pleķīši, nzinu vai no raženas staigāšanas kalnos vai no raženas suņa pacienāšanas ar sazin ko atvaļinājuma laikā.


Es sākumā arī domāju, ka varbūt tās sarkanās pēdas bija no varenā sāls daudzuma uz bruģa, ko mums te bez liekas taupības ziemā gāza uz celiņa. Vai arī no tā, ka viņa pa to apledojušo sniegu bizoja. Bet nu vets teica, ka sēnīte. Sēnītes uzliesmojumu varot izraisīt arī alerģijas. Kaut kā tā.

Nu par to, ka kucēnus vajadzētu tirgot par vienu cenu, varētu piekrist. Galu galā darbs vienāds ieguldīts. Bet nu acīmredzot mūsējie uz dažiem viņuprāt super puper kucēniem grib iegūt lielāku peļņu. Nu, vismaz manām acīm tā tas izskatās. Nu, kā saka, topošie kucēna saimnieki taču gūs uzvaras ar šiem extra klases suņiem.
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 24 Oct 2018, 14:13

Var sagatavot visvisādus, jā, mainīt treniņa laikā kaut 4 veidus? Tev jau arī nav katra darbība vairs jāapstiprina ar našķi?
Mēģini to aknu ilgi necept, tik lai pavisam apkārt aprauj to asini. Var arī vnk gabaliņus ar kastu ūdeni pārliet un viss. Man neder, jo es griežu tādās garās desās to aknu, lai uz vietas varu plēst.
Paralēli apcep sirdis. Zaudēt jau tu neko nevari, visu izmēģinot.
Un ādas sagriez ritīgi mazas. Tās gan arī, ja salīdzina ar, piemēram, aknu, tik intensīvi nesmaržo, esmu darījusi arī tā, ka ar īpaši smirdīgajiem smirduļiem saberu kopā kaut ko mazāk smaržīgu, sasūcas tās labās smaržas našķos. Piemēram apvārītu vistas fileju iebēru pie kaut kā mazāk garšīga un mazāk garšīgais kļuva vairāk garšīgs :D Var pat nopirkt ellīgos kūpinājumus un iegriezt lai pastāv dienu iekšā našķos. Pašu kūpinājumu nedod, bet tie tavi našķi sasūks to labo smaķeli.
Vai sākt ar pavisam vienkāršu - ja dod desu, sieru un vēl kko, izņem no sortimenta, piemēram sieru, tajā daudz sāls. Un paskaties, vai ir jēga. Tas ir, lai ir viens mainīgais. Vieglāk varēs saprast tad, kur tad vaina. Ja nomainīsi visu uzreiz, pašai nebūs skaidrs, kas no kā.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 24 Oct 2018, 14:54

Nu jā, vajag laikam sākt ar vienu. Un tad jau redzēs. :neparliecinats:
Man ar Reinu vispār ir ļoti interesanti. Nu, lai dzīve pārāk salda neliekas. Es kā iesaistītā persona progresu vispār neredzu. Ir lietas, kas kā nesanāk, tā nesanāk. Kaut vai tas pats deguns augšā. Nu nekādi. Vai arī kompleksā guli no sēdi. Bez kāruma viņa neguļās. Vai arī ja gultos, tad ne tā, kā man vajag. Līdz ar to tas kārums vēl joprojām ir ļoti vajadzīgs. Un es esmu piedzīvojusi ar savējo to, ka pēkšņi iedotais kolēģa kārums ir nu TIIIIk garšīgs, ka bez maz vai siekalas tek un deguntelis paslienas augšā. Un jālēkā kā tādam terjeram man apkārt. Nez kāpēc šis efekts nesaglabājas uz ilgu laiku. Un nākamajā reizē, kad to super kārumu esmu sagatavojusi es, tas vairs nemaz tik garšīgs neliekas. Nu un ja tā globāli paskatās, tad mēs mīņājamies uz vietas, jo ja nav pamatu, tad neko tālāk arī būvēt nevar. :(
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 24 Oct 2018, 15:07

Bonny Rain wrote:Vai arī kompleksā guli no sēdi. Bez kāruma viņa neguļās. Vai arī ja gultos, tad ne tā, kā man vajag.
Es tak Tev teicu - gads, GADS ir vajadzīgs kompleksam no priekšķepām, ja sunim tas nesanāk ļoti dabiski. Un tas ir no tā brīža, kad tiek pieņemts lēmums, ka cita gulšanās NEKAD, nekādos apstākļos netiek pieņemta. Tā, ka viss ir kārtībā, tur kārums vēl pāris mēnešus un tad ar šķērsli priekšā varēsi cerēt, ka tik ar žestu pietiek... Iedvesmojoši :D . Un tas, ka ik pa brīdim pašam arī deguns noslīd uz leju arī ir normāli. Pēc brītiņa noslaukām puņķus un ceļam snīpi atkal augšā. Un tā visu mūžu, jo vienmēr ir kaut kādi mērķi, kaut kas, kas nesanāk, ko nespējam saprast, kā darīt un kur iesprūstam. Bet to, ka patiesībā bija riktīgi forši un interesanti mēs novērtējam brīdī, kad tas ir beidzies un visas šīs ķibeles ir liegtas. Tā, ka tomēr pa to starpu jāmēģina arī baudīt procesu, lai cik sarežģīti neietu. Es arī patlaban to mēģinu, lai gan iet nežēlīgi lēnām un grūti. Jā, jā, šķirne ne tā un temeraments arī ne tas, tā ir, bet es mēģinu saskatīt kaut kādas kripatas, kur virzāmies uz priekšu un priecāties vairāk, nekā to darīju, kad strādāju ar Keliņu. Jo, kad strādāt vairs nevarēs, arī panākumu prieki būs pagātne :jaa: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 24 Oct 2018, 15:54

Ļoti iedvesmojoši :jautri: Zinu, rēķinos, bet gribās taču ātrāk. Kāpēc man patīk adīt? Tāpēc, ka es redzu kā ar katru noadīto rindiņu mans darbs top lielāks. Ir redzams progress. Esmu cilvēks, kas ir orientēts uz progresu. Un process man sagādā baudu tikai tad, ja es redzu augšupeju. Un ja viņa nav, zūd motivācija pašai. Tad visu laiku sevi mākslīgi tonusā jāuztur. Bet nu ko lai dara, ka man ģimenē ienākusi "neriktīgā" šķirne šim sporta veidam, bet pats sporta veids tā sirdī iekritis. Nākas vien art uz priekšu. Es jau tā jūtu, ka pati esmu mainījusies šim sporta veidam par labu: esmu iemācījusies skaļi slavēt. Tas no manis jau ir daudz. Acīmredzot nāksies salauzt sevi arī šinī jautājumā - iemācīties baudīt procesu bez redzama rezultāta. Kā man kolēģi saka: viņi neiet uz sacensībām, lai uzvarētu, bet lai labi pavadītu laiku. Nu... man vismaz pašlaik tā nav. Mazliet citi priekšstati par to, kam būtu jāietilpst labi pavadītā laikā. Nu, vismaz kaunpilnam startam jau nu noteikti nē, kad liekas, ka labāk zemē būtu ielīst. Bet nu viss jau, protams, ir subjektīvs. Kādam varbūt nemaz nebūtu kauns. Esmu pārāk paškritiska.
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 25 Oct 2018, 10:54

Man radās viens jautājums (jau atkal :kanepe: ): ko jūs darat ar saviem suņiem mājās? Izņemot komandu atstrādāšanu pie ēst došanas. Vai ir kaut kas tāds, ar ko varētu aizņemt suņa smadzenes garajos vakaros, kad es redzu, ka viņa noteikti gribētu kaut ko padarīt. Kā suni nogurdināt mentāli nevis fiziski? Un galvenais, lai viņai neliktos, ka jau atkal tā saimniece liek viņai kaut ko darīt. Nu, īsāk sakot, kaut kas, kas pašam sunim liktos super interesants.
Reinai katru vakaru ir brīži, kad viņa burtiski uzplijas visiem ar savu šnobeli vai mantiņu - nu paspēlējies taču ar mani, nu padaram kaut ko foršu!
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 25 Oct 2018, 16:04

Bonny Rain wrote:Man radās viens jautājums (jau atkal :kanepe: ): ko jūs darat ar saviem suņiem mājās? Izņemot komandu atstrādāšanu pie ēst došanas. Vai ir kaut kas tāds, ar ko varētu aizņemt suņa smadzenes garajos vakaros, kad es redzu, ka viņa noteikti gribētu kaut ko padarīt. Kā suni nogurdināt mentāli nevis fiziski? Un galvenais, lai viņai neliktos, ka jau atkal tā saimniece liek viņai kaut ko darīt. Nu, īsāk sakot, kaut kas, kas pašam sunim liktos super interesants.
Reinai katru vakaru ir brīži, kad viņa burtiski uzplijas visiem ar savu šnobeli vai mantiņu - nu paspēlējies taču ar mani, nu padaram kaut ko foršu!


dēls regulāri spēlē ar suņiem meklēšanas spēli - saslēpj gardumiņus un tad liek suņiem meklēt. un vēl viņam patīk suņu trennēšana - piemēram lekt pār kādu šķersli, vai līst kk cauri un ko nu viņi tur izdomā. šis ir baigi labs pasākums, jo izklaidē arī bērnu, un sunim (nu vismaz mūsu gadījumā) diezgan jādomā, jo dēls nespēj tik skaidri definēt savas vēlmes, bet gardumiņu suņiem ļoti gribās. manuprāt laba opcija ir parādīt bērnam, kā sunim kk likt darīt, un tad ļaut viņiem darboties.
Image
Image
User avatar
ash
Junior
Junior
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Alpina » 25 Oct 2018, 17:51

Ja pieņemama, ka kucēnu cena ir xxx, bet brāķim cena ir zemāka, tad tā aina izskatās loģiskāk. Nekā, ja pieņemam, ka super puper show suņi ir dārgāki, bet pārējie visi ir pilnīgi ok, bez defektiem bet zemākā cenā. Mēneša - divu vecumā var tikai perspektīvas nolikt, nevis garantēt kaut ko. Ja metienā kucēni maksa kaut kādu summu, kucēni ir "pareizi" un pēc saimnieka vēlmēm izstādāmi un teorētiski bez traucējumiem gūt labus rezultātus, tad ir [manuprāt] pilnīgi ok, ka pet kucēns maksā mazāk. Ir gana daudz defekti, kas kucēnu var pārvērst par pet. Kaut vai tā pati krāsa, "zaloms" astē utt..

Plus vēl viena lieta, kāpēc [atkal, manuprāt] pie mums ir tā cenu atšķirība - pirktspēja.

Un joprojām sava metiena cenu audzētājs vairāk vai mazāk nosaka pēc saviem ieskatiem, ņemot vai neņemot vērā savu ieguldīto darbu, resursus (ja tas ir darīts..), atkarībā no tā brīža tirgus situācijas.

Šķirnēs, kurām es sekoju līdzi, cenai ir tendence augt. Ne ļoti, bet tomēr. Cenu atšķirību veido piederība sistēmai, kas ne vienmēr atspoguļo kvalitāti.

Šķiet savā blogā, Māra biji minējusi cenas, bet mani nedaudz izbrīna cenu amplitūda Tavai šķirnei, biju iedomājusies, ka "līdz" būs stipri lielāks.
User avatar
Alpina
Puppy
Puppy
 
Posts: 468
Images: 13
Joined: 22 Dec 2014, 09:25

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Elbe » 25 Oct 2018, 20:26

Par cenām: manā šķirnē pat ļoti variējas no 800 līdz 1200, bet visumā tas ir atkarīgs no iespējamo pircēju kontingenta. Ja pircējs ir cits audzētājs, tad viņš nu ļoti labi zina, ko grib, un prot novērtēt kucēnu arī to 2-3 mēnešu vecumā un arī attiecīgi maksā. Kucēnus ar ne tik slaveniem ciltsrakstiem bet bez trūkumiem audzētāji vienkāršie tirgo ap 1000. Audzētāji - vairumtirgotāji var palaist lētāk, taču arī viņi tiešām labus eksemplārus nedod kuram katram un ne pa lēto. Bet pircējs parastais nezina, uz ko jāskatās- pūku kamoliņi visi feini - un maksā vidējo, ja var atļauties. Un ļielīgs pats un šausmās apkārtējie, jo "man mašīna maksāja lētāk, nekā tavs suns". Pēdējais ir no manis pašas pieredzes pirms 10 gadiem :)
Par gliemežiem - mums ir daudz viņu un pielīp parasti padusēs, biksēs un pirkstu starpās. Nekā jauka, bet manas dāmas ir pieradušas pie ķemmēšanas un neko diži neuztraucas.
Smiltis tā ir ikdiena. Tā kā neesmu pārāk fērlīga, kaut kā tiekam galā un smilšu kaudzēs gluži neieaugam :)
User avatar
Elbe
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1617
Images: 7
Joined: 13 Jan 2010, 16:00
Location: Rīgas rajons

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 25 Oct 2018, 22:06

jātaisa fotogalerija ar suņu ķepām, jo laikam jau nozīme ir tam,kādas spalvas hobitam aug uz īkšķiem. man abiem ir salīdzinoši līdzīgas ķepas, taču Frīda nekad nav tik šmucīga kā Berta. Suņiem ir komanda "kājas" priekšnamā, taču dvielī jau visu nevar ieslaucīt; mēdzu ķepas zālē,ja tā mitra, pašņurkāt, lai lielums noiet, tāpat kaķim - jo duša visiem riebjas. kaķis gan dienas beigās vienmēr ir sniegbalts, atšķirībā no suņiem.
es neesmu galīgi ruksis, taču pieturos pie idejas,ka "perfect home is a wasted life"; nu, vai attaisnoju savu slinkumu ar to. man te veļas spalvas un ir smiltis pirmajā stāvā; apsvērām domu par airobotu,bet uz grīdas mūždien ir suņu/kaķu mantas, pilns ar neielienamiem un iespŗūstamiem stūriem..
man ir (bez)šķirnes, kas met spalvu,kā jau esmu atzīmējusi, tīri kaitniecikos nolūkos cauru gadu, bet esneesmu gatava trīsreiz dienā tīrīt grīdu, da i ne vienreiz.

bet es esmu intraverts intraverts, pie mums mājā neviens nenāk, nav jājūtas neērti; drēbes izvēlos tādas,kas neapspalvojas un kājās man ir vilnas zeķes (kas nejūt smiltis) gandrīz cauru gadu (šī vasara bija izņēmums)

ja par suņu nodarbināšanu vakaros- lielākoties,lai cik garās pastaigās/treniņos/sacensībās diena nebūtu pavadīta, pēc pusstundas snaudas daži ir atkal gatavi uzdzīvei. tad nu es a)pamētāju / pavelkos mantu 2)iebāžu Kong mantā kautko ilgi ārā urķējamu 3) pasaku "atšujies". nelaipna, bet noderīga komanda.

mani galīgi nesaista triki, bet citi šeit ar to izklaidējas - itkā nav gluži darbs, bet smadzenes pakustina.
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 26 Oct 2018, 06:46

Alpina wrote:Ja pieņemama, ka kucēnu cena ir xxx, bet brāķim cena ir zemāka, tad tā aina izskatās loģiskāk.
Mans skatījums laikam patiešām galīgi vairs nav "izstāžniecisks". Jo brāķis manā galvā nav suns ar nepareizu krāsojumu, bet suns ar nepareizu psihi. Šobrīd FB rit diezgan kašķīgos toņos risināta diskusija (ne Latvijā) par šķirni, kuru nenosaukšu, bet tas arī nav būtiski - cik saprotu, visi šie suņi no izstāžu viedokļa ir pavisam labi, bet tur ir tādi putni galvā, ka cilvēki ar milzīgu pieredzi netiek galā. Protams, divu mēnešu vecumā ir grūti pateikt, ka metienam būs šādas problēmas, bet globāli tie ir pilnīgi brāķi. Un tieši tāpēc es tomēr atbalstu kucēnu nedalīšanu pēc ārējā eksterjera pazīmēm, man svarīgāk būtu, lai vaislā nenonāk suns ar tarakāniem galvā, bet, ja tam būs daiļš krāsojums un pareizi zobi un tas būs pārdots kā lielisks šķirnes eksemplārs, cilvēkam ar ambīcijām par audzēšanu būs vairāk kā grūti pateikt sev un pārējiem, ka šis suns vaislai ir nederīgs. Diemžēl šo pašu es brīžam dzirdu arī te, ka tiek izdomāti visādi argumenti un runāts par piemērota partnera piemeklēšanu, bet patiesībā tur būtu jābūt pilnīgam krustam pāri, ka konkrētam eksemplāram varētu būt pēcnācēji. Un tad arī mēs nonākam pie tā, ka tai pašā diskusijā tika uzdots jautājums - bet ko tad lai cilvēks parastais dara, kādu šķirni izvēlēties, lai būtu kaut puslīdz drošs, ka tur nebūs monstrs pretī un pieredzējuši treneri atbild, ka viņiem īsti nav ko piedāvāt... Nenormāli rūpīgs izpētes, detektīva darbs, nevis pētot izstāžu rezultātus, pat ne veselības pārbaudes (kas arī noteikti ir svarīgi un daudz svarīgāk par CACiem, un BOBiem), bet to, ko un kā dara vecāki, pusbrāļi, tantes un onkuļi.

Nu jau sen mani suņi vakaros rātni čuč, bet, kad Keliņa bija jauna, mēs mēdzām spēlēt slēpšanu spēli - es slēpu vienkārši mantu, bez kaut kā ēdama iekšā, viņa meklēja un mēs abas priecājāmies, kad atrada. Bet var arī kaut kur iemuhļīt kaut kādus sīkus kārumus un tad to noslēpt - sunim būs gan meklēšanas prieks, gan prieks apēst to, kas atrasts un iztīts.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 26 Oct 2018, 08:58

Nu ja jau diskusijs ievirzījies šajā gultnē, tad man kļuva skaidrs tas: nākošo suni es gribētu izvēlēties ar LKF ciltsrakstiem (ja tas būs no LV), jo tur vismaz vecākiem taisa veselības pārbaudes. Un tomēr kaut cik skatās, ko ar ko var pārot nevis sapāro un tad sakārto papīrus. Bet svarīgāk par to man būtu tas, ka vismaz vecāki nodarbojas ar sportu nevis ir tikai vienkārši skaisti.
Bet par to, ka mūsdienās lielākā daļa šķirņu ir tik totāli sačakarētas, tiešām jānobirdina kāda asara. Es to nesaprotu. Nu kā var būt tas, ka izskats ir svarīgāks par veselību? Gan fizisko, gan garīgo. Mani nabaga francūzīši ir tik ļoti sabojāti, ka raudāt gribas. It kā jau rakstīts, ka izstādēs diskvalificējošs trūkums ir apgrūtināta elpošana. Bet tad, lai to izstādē varētu dzirdēt, tai jau jābūt dzīvībai bīstamai fāzei. Un paskatoties tos pašus super puper dārgo kucēnu vecākus labi var redzēt tās hiper sašaurinātās nāsis, kas viennozīmīgi norāda uz to, ka sunim ir apgrūtināta elpošana. Es jau rakstīju, kā pati izvēlējos savējo kucēnu. Bet tas, ka vienam no vecākiem ir smukas nāsis, otram kā parasti, nemaz negarantē, ka kucēnam būs tās smukās. Un it kā pašā kucēnībā manējai bija tādas smukiņas. Bet ar laiku, kad izauga, manējā kļuva līdzīga mammai, kurai ir tās parastās nāsis. Un starp citu, ja jau tā godīgi, tad francūžiem ļoti bieži esmu redzējusi tādu fenomenu, ka kucēniem ar ciltsrakstiem tās nāsis ir krietni vien šaurākas nekā tiem kucēniem, kas ir bez ciltsrakstiem.
Laikam visneizprotamāk man ir VASu tā dēvētais izstāžu skaistums. Nu kā var būt smuks šāds nedabisks muguras noliekums un tās pussaliektās pakaļkājas? Bet kā tas ietekmē suņa veselību? Vai tad par to nemaz neaizdomājas tie, kas izveica šādu selekcijas darbu? Par kādu tur vēl garīgo veselību var būt runa, ja primārais ir iegūt "skaistu" eksemplāru.

Par pircēju kontingentu arī taisnība. Es pati nebiju gatava par suni maksāt vairāk par 500Eur. Un, ja nedabūtu suni ar ciltsrakstiem (ne LKF protams - gribēju gan LKF, bet metienu vajadzīgajā brīdī nebija), tad būtu ņēmusi bez. Bet piemaksāt vairāk par "tikai papīriem" nebiju gatava. Nu ko tu padarīsi, ja mums ir tāds izpratnes līmenis par ciltsrakstu būtību. Ja jau nebūtu tik plašā klāstā piedāvājums ar "tīršķirnes" suņiem bez papīriem, tad iespējams būtu savādāka situācija. Bet brīvajā tirgū visu nosaka pieprasījuma / piedāvājuma līkne. Nu un nezināšana, neizglītotība šajos jautājumos. Kā saka: kur aitas, tur cirpēji.

Nu tā jau mēs vakaros arī mēdzam kaut ko pamētāt. Un paslēpes man sīkā arī citreiz paspēlē ar sunci. Viņai patīk. Uz triku apmācību es slinka un ne pārāk ieinteresēta. Bez tam tas viss saistās atkal ar kārumu došanu, kas kā zināms manai ne vienmēr interesē. Priekš kam piepūlēties, ja kārums nav tik ļoti vērtīgs. Man vajag atrast vēl kaut ko tādu, kur bez kāruma var kaut ko darīt. Ir dzirdēts / redzēts tās interaktīvās mantiņas sunim. Bet tur atkal kārums vajadzīgs. Es esmu savējai Kong mantiņā kārumus bāzusi. Bet viņa vai nu ļoti ātri visu dabūja ārā, vai arī, ja nesanāk, tad i nevajag arī - ļoti ātri interese pazuda par mantu. Tā kā laikam paliek tikai paslēpes un mantu slēpšana vai mētāšana.
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Elbe » 26 Oct 2018, 09:44

Šitā tēma man ar' tuva! Cilvēks, kas pērk pirmo šķirnes suni, lai kā arī pētītu un lasītu pieejamos materiālus, nespēs novērtēt iespējamos tarakānus. Dažādu audzētāju viedokļi par vienu vai otru problēmu ir atšķirīgi, speciālistu - tāpat. Un tikai, dzīvojot kopā ar suni, var redzēt un saprast, kas viņam tai galviņā notiek. Mans Mišuks pēc eksterjera ir izcils savas šķirnes pārstāvis, bet viņa pēc temperamenta ir pilnīgs nūģis. Izstādes viņai riebās, tieši iešana ringā, salīdzināšanās. Ja es savulaik būtu pievērsusi uzmanību viņas mātes izstāžu karjerai, būtu varējusi prognozēt, kas sanāks. Paldies dievam, šitais tarakāns nav no tiem trakākajiem, taču var sanākt arī itin sprādzienbīstami gadījumi. Piemēram, kad suns junioros saņem čempionu starptautiskā izstādē un pēc tam viesnīcā sakož saimniecei roku, tā, ka ārsti jāmeklē. Un tas ir tibetāņos, kas vispār tā kā nav agresīvi. Es nezinu, kas notika tālāk, jo vairs neesmu redzējusi ne suni, ne saimnieci.
Var jau tos temperamenta āķus nogludināt un pieradināt, bet, kas tai psihē ir ielikts, tas arī ir. Bet arī to pieredzējis audzētājs savos kucēnos redz.
User avatar
Elbe
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1617
Images: 7
Joined: 13 Jan 2010, 16:00
Location: Rīgas rajons

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 26 Oct 2018, 09:48

O, vēl viens jautājums, par kuru man nav skaidrības: kas ir suņa temperaments? Sapratu tikai to, ka tas iedzimst no vecākiem. Bet kas tieši tas ir? Un ar ko tas atšķiras no tā, ko var izveidot pats saimnieks?
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 26 Oct 2018, 10:36

Alpina wrote:Šķiet savā blogā, Māra biji minējusi cenas, bet mani nedaudz izbrīna cenu amplitūda Tavai šķirnei, biju iedomājusies, ka "līdz" būs stipri lielāks.

Saluki ir reti tikai Baltijā, patiesībā šķirne ir gana pieejama, nu jau pat nedaudz par daudz, attiecīgi cenai būt lielākai nav diža iemesla. Nav, protams, kā labradori, bet saluki tiešām nav nekas tik ekskluzīvs, kā šeit esot var šķist. Somijā un Zviedrijā katrā ciematā pa audzētavai. Saluki vienīgā atšķirība, varbūt, ja kādā saluki FB grupā ieraksti, ka gribi saluki, ka tas tev būs pirmais, kur meklēt, kas jāņem vērā, tad salīdzinot ar citām šķirnēm, kur visi ir sajūsmā, slavē un iesaka, salukisti metas virsū ar aizdomām, vai tu vispar zini uz ko paraksties, nevajag tev saluki :D
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ingo » 26 Oct 2018, 14:12

Ļoti sen neko neesmu te rakstījusi, bet lasu gan regulāri :) Tā kā gada sākumā mūsmājās bija pirmais kucēnu metiens, tad nedaudz manas pārdomas. Diezgan nenopietni Latvijā prasīt dārgi, it sevišķi par mazpazīstamu šķirni. Ja negrib pilnu māju ar suņiem, jāskatās uz lietām reāli. Daudz svarīgāk par labu cenu ir atrast labus saimniekus, vismaz man ir tāda pārliecība. Man ļoti paveicās ar kucēnu jaunajām ģimenēm :samilejies: Tas, ka nevar kucēnus meklēt ss.lv.... nu nezinu, mani visi tieši tā arī atrada, jo tikai viena kucēna ģimene dzīvojas pa FB, viena tikai Instagram, pārējie sociālos tīklus nelieto. Man savukārt nav ne laika, ne prasmes un galu galā arī vēlmes veidot un uzturēt mājas lapu.
Par suņa nodarbināšanu mājās- tā kā man patīk triki un ir arī reāli, kur tos pielietot, tad tās arī ir iekštelpu izklaides. Pie tam, nav obligāti apbalvot ar kārumu, tā var būt arī mīļākā rotaļlieta ;) Vēl ir suņu interaktīvie paklājiņi- sasien, sašuj visādas lupatiņas, kabatiņas u.tml. uz paklājiņa un tad tur saslēpj gardumiņus. Lai gan tas atkal tiem, kas gatavi meklēt ēdamo
User avatar
ingo
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1147
Images: 1
Joined: 13 Jan 2010, 13:56
Location: Medze, Liepāja

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 26 Oct 2018, 14:32

Nu, par kucēna meklēšanu ss.lv portālā, ir lasītas :pagalvu: atsauksmes. Tas esot nenopietni. Tagad varu laikam piekrist, lai gan pati savējo tieši tur arī noskatīju, jo biju absolūti tālu no jebkādiem ar suni saistītiem jautājumiem.
Neskatoties uz to, daudzi arī tiešām labi audzētāji ieliek sludinājumu arī tur. Jo tieši tā: ir svarīgi, pie kādiem saimniekiem nonāk tas izauklētais lolojums. Bet ss.lv Latvijā tomēr ir vērā ņemams meklēšanas portāls.

ingo, kādus tieši trikus praktizējat? Varbūt man arī kaut kas iepatiksies... ;)
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 26 Oct 2018, 16:39

Bonny Rain wrote:O, vēl viens jautājums, par kuru man nav skaidrības: kas ir suņa temperaments? Sapratu tikai to, ka tas iedzimst no vecākiem. Bet kas tieši tas ir? Un ar ko tas atšķiras no tā, ko var izveidot pats saimnieks?


Īsos vārdos – temperaments ir iedzimtā daļa – instinktu un smadzeņu impulsu darbības kopums. Ar temperamentu piedzimst, to mainīt nevar. Šķirnes suņu kontekstā to vēl varētu izdalīt – šķirnes temperaments – šķirnei raksturīgie instinkti un selekcijas rezultātā izveidotie sagaidāmie smadzeņu impulsi noteiktās situācijās (piemēram reakcija uz agresiju, sāpēm, troksni, pieskārieniem utt) un individuālais temperaments, kur šķirnes temperamenta ietvaros konkrtētas lietas izpaužas vairāk vai mazāk izteikti.
Kā piemēru varu salīdzināt abus savus suņus (vienas šķirnes) – abiem ir medību instinkti, taču vienam tas lien pa ausīm ārā, otrs vnk attiecīgās situācijās reaģē atbilstoši, ja abi suņi aizskrien pakaļ zvēram, pirmo nav vērts pat mēģināt atsaukt, otrs atsauksies, ne jau nekavējoties, bet atsauksies. Medību instinktu nosaka šķirnes temperaments, to cik spēcīgi tas izpaužas – induviduālais.
Raksturs – tā ir uzvedība un izturēšanās. Tā ir tā personības daļa, kuru var mainīt un pielāgot. Ļoti lielu lomu suņa raksturā nosaka agrīnais dzīves posms. Ir daudz dzirdēts par socializācijas nozīmi. Mazāk varbūt ir dzirdēts par neiroloģisko stimulāciju – ir audzētāji, kas pielieto šādu metodiku kucēniem (tas gan nav suņu īpašais bonuss – arī cilvēkbērniem veic neiroloģisko stimulāciju). Tā pat arī audzināšana – tas veido raksturu.
Saprātīgi cilvēki turpina pilnveidot savu raksturu arī pieaugušā vecumā, nesaprātīgākiem cilvēkiem un dzīvniekiem raksturs turpina mainīties apkārtējās vides ietekmē – visu dzīvi.

Kas attiecas uz temperamentu – kā reiz nessen lasīju neirologu pētījumu par smadzeņu treniņu. Konkrētais pētījums bija par dusmām. Tātad - izjūtot dusmas smadzenēs tiek aktivizēts centrs, kas atbild par agresiju. Ja cilvēks bieži dusmojas, par agresiju atbildīgais centrs vairāk vai mazāk ir mobilizēts visu laiku un reaģē pie vismazākā kairinājuma. Tāpat arī ja cilvēks pievēršas agresīvām nodarbēm – piemēram attiecīgām datorspēlēm, tad arī šis centrs ir aktīvs un atsaucīgs uz kairinājumiem. Agresija dusmu gadījumā ir temperamenta iezīme – fizioloģiski noteikti procesi smadzenēs. Taču – ja cilvēks apzinās šo procesu, tad dusmu mirklī ar apziņu ir iespējams smadzenēs aktivizēt citu centru – to, kas atbild par analītisku reakciju. Ja šādu rīcību praktizē gana ilgi, tad ar laiku smadzenes pierod dusmu gadījumā nesūtīt impulsu uz agresijas centru – bet pa iemīto taciņu uz analītiskas uzvedības centru (tiek izveidota cita neiro impulsu saite). Es domāju, ka šis labi izskaidro temperamenta – rakstura mijiedarbību.
Image
Image
User avatar
ash
Junior
Junior
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Elbe » 26 Oct 2018, 20:30

Par temperamentu jau ash visu smuki aprakstīja, es tikai no dzīviem piemēriem varu salīdzināt. Un tā: manas meitenes - māte Mise un meita Pata. Mišuks ir pareizs savas šķirnes pārstāvis ar ļoti izteiktām tibetāņu temperamenta īpatnībām:garo filozofisko apcerīgo vēršanos vienā virzienā, ilgo domāšanu darīt vai nedarīt, atturību, mazu interesi par kārumiem, nevēlēšanos konkurēt, lielo pašcieņu, nepatiku pret skaļām un lielām burzmām, trokšņiem, cilvēkiem - nu riktīgs nūģis; un Patiņa ar gandrīz tādām pat īpašībām, bet ļoti samazinātā veidā. Viņa ir draudzīga ar visiem cilvēkiem(gandrīz), aktīva, atsaucīga, droša un nebaidās ne no kā. Patiņas tēvu es speciāli meklēju ar šādu temperamentu, un to arī ieguvu, taču eksterjerā zaudēju. Visu nevar dabūt. Nezinu, kā viņām tur tie neironi saslēdzas, bet nu dažādas viņas ir ļoti, lai gan pēc standarta atbilstošas ir abas.
Ā, un Patiņas audzināšanas procesā ļoti lielu artavu deva mūsu TAKSIS Amors. Reizēm meituks parāda pilnīgi taksisku izpratni par dzīvi :)
User avatar
Elbe
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1617
Images: 7
Joined: 13 Jan 2010, 16:00
Location: Rīgas rajons

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby lauva » 28 Oct 2018, 11:31

Nu nez, ne tikai Latvijā ir labi audzetāji vai metieni, kuri savus suņus caur ss.com tirgo, bet arī ārzemēs - caur alternatīviem portāliem. Kritiskai domāšanai jābūt un jāpieliek tas papildus solis un jāpameklē informācija.
Te, piemēram, klubu ML draugi savu draugu metienus saliek, visi ir ar CR, bet tas nenozīmē,ka labākie vai vēl kaut kādi. Latvijā tas pats - ja klubā esi ieredzēts, tad jau Tavu metienu ar ieliks kluba ML. Ja šķirnes pavairošana ir dzīvesveidzs vai darbs, tad redzu jēgu ML, bet ja ir viens metiens ik pa dažiem gadiem, tad pilnīgi saprotu, kāpēc pēc tās vajadzības nav.

Par tiem putniem galvā - tā ir ļoti sāpīga tēma dažādām darba šķirnēm, jo suņi ir skaisti, bet mentāli nelietderīgi un pat bīstami. Te ir Malinua pārbirums, ir daudzi suņi patversmēs, jo ir psihiski neatdekvāti. Plus cilvēki vienkārši nesaprotu to nereālo daudzumu enerģijas, kas tiem suņiem ir. Tas pats ar citām šķirnēm - VASi, roti, bokseri, etc. Mums parkā ir vairāki tādi. Ir cilvēki kuri paņēmuši Akitas - skaisti suņi, bet nereāli bīstami, ja ir tarakāni galvā. Un te tādi ir. Man ar liekas,ka brāķis ir suns, kuram tarakāni galvā, ne tas, kuram sakodiens vai krāsa ne tāda.

Mēs Resno izklaidējam spēlējot paslēpes ar viņa mantiņām. Tā var visu vakaru pavadīt, līdz nogurst un atplīst kaut kur.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 19 guests

cron