Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 12 Nov 2018, 09:35

Visupirms, milzīgs PALDIES Intersportcanis komandai par vienreizējo iespēju piedalīties paraugdemonstrējumos. Bija izaicinoši strādāt šādā atmosfērā ar Reinu. Bet ļoti vērtīgi. Viņa lielākoties bija fāzē nr.2 ar periodiskiem atkritieniem uz fāzi nr.3. Īsāk sakot, Reina spēja izpildīt manas komandas šajā atmosfērā, bet bija arī brīži, kad totāli uz mirkli atslēdzās. Bet tie mirkļi, par laimi, nebija ilgi. Bet bremzēta gan viņa bija diezgan. Milzu stress tas bija viņai. Kārumu viņa nespēja norīt ne pirms starta, ne pēc. Pēc izstādes aizbraucu apciemot vecākus turpat netālu. Un pat tur viņa vēl nebija gatava ēst. Pagāja kāda pusstunda-stunda līdz viņa bija atgājusi no tā stresa. Ko es vēl varu darīt, lai viņai katrs izgājiens svešā vietā nebūtu tāds stress? Laikam jau es tomēr par maz viņu socializēju kucēna vecumā. It kā bijām ar viņu daudz kur tieši no tiem 3 mēnešiem. Gan uz pilsētas svētkiem, kur milzīgs cilvēku pūlis, gan uz koncertiem, kur daudz visa kā. Gan uz daudz dažādām jaunām vietām. Lai gan, ja tagad tā padomā, viņai jau toreiz reaģēt uz kārumu ārpus mājas bija milzu problēmas. Es gan tam toreiz tā nepievērsu uzmanību, jo likās, ka suns taču pavisam maziņš vēl. Tā ir viņas temperamenta iezīme?
Jebkurā gadījumā, biju ļoti priecīga pastrādāt ar Reinu tur. Kaut kā nepadomāju un es vēl papildus tam biju nostājusies pavisam nelāgā vietā - tieši aiz mūsu muguras bija skatītāji. Tas baigi traucēja Reinai jau tā grūto uzdevumu: koncentrēties uz mani. Iespējams, ka būtu bijis labāk, ja viņa būtu rindas vidū, pierastākā vietā. Tad, kad atradāmies tālāk no skatītājiem, strādājot aplī, viņai bija vieglāk.
Lai vai kā, esmu ļoti apmierināta un priecīga par šo iespēju. :roze:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 12 Nov 2018, 17:25

Bonny Rain wrote:***It kā bijām ar viņu daudz kur tieši no tiem 3 mēnešiem. Gan uz pilsētas svētkiem, kur milzīgs cilvēku pūlis, gan uz koncertiem, kur daudz visa kā. Gan uz daudz dažādām jaunām vietām***


Varbūt, parāk daudz kur, kad viņa tam vēl nebija gatava, kad saimniece vēl nebija atbalsts un pasaules centrs
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 13 Nov 2018, 09:16

dresetajs wrote: Varbūt, parāk daudz kur, kad viņa tam vēl nebija gatava, kad saimniece vēl nebija atbalsts un pasaules centrs

Pilnīgi iespējams ;( Pirmo suni sačakarēju. Pirmais suns, pieredzes nekādas, nojēgas par suņa audzināšanu un par to, kādam sunim jābūt konkrētā vecumā arī nekādas.
Galvenais tagad nepieļaut kļūdas ar nākamajiem suņiem, ja man tādi būs. Un kaut kā mēģināt mazināt kļūdu sekas ar esošo. Ja man tik ļoti negribētos sportot ar suni, varētu tik dikti nepārdzīvot, jo sune man ir brīnišķīga sadzīvē. Bet sportam... Sportam vajag citas rakstura iezīmes.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 13 Nov 2018, 17:54

Boony Rain, brīžam ir sajūta, ka Tev sunim vismaz kādi gadi seši un jūs vēl neesat tikušas līdz nac.klasei OB :D . Strādā pie kontakta, katru dienu, vairākas reizes dienā, treniņos ir viss kas cits ko darīt, bet šo var darīt mājā, radinot suni celt tās acis augšā. Tici man, var suni, kas neskatās acīs, to iemācīt darīt, tikai vajag šausmīgi lielu pacietību :tikainesaki: . Jūsu kompānija strādāja paraugdemonstrējumos milzīgā kņadā, blakus ēzeļiem un trušiem, ja jums pilnīgi nebūtu kontakta, Tu stāvētu un izmisīgi mēģinātu viņu kaut kā pieslēgt, nevis grozītos blakus pozīcijā, izvestu priekšā, atstātu guļam un vēl visādi izpildītos. Jūs ar vienu aci vērojot, lai savā "čto vižu, to poju" neaizmodulētu pārāk tālu, neko neredzēju tādu, lai būtu jāmetās komentēt, ka "sunīši ir visādi, citiem šādi apstākļi pagaidām ir par grūtu, lai varētu savākties". Tā, ka strādā tik un neaizmirsti, ka ne ar vienu suni nebūs viegli, paņemot borderkolliju neviens nekļūs par čempionu, ja neieguldīs milzīgu darbu un pacietību. Kas vienam grūti, otram viegli, kas vienam par maz, otram par daudz utt. Nav mums te nevienam nekāda suņa-ideāla, uz priekšu tiek tas, kas gatavs ieguldīt darbu gadu garumā un meklēt radošu pieeju visādās situācijās.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4109
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 13 Nov 2018, 18:59

pixy wrote:Tici man, var suni, kas neskatās acīs, to iemācīt darīt, tikai vajag šausmīgi lielu pacietību :tikainesaki: .


pixy - man jautajums par šo, bet ne sporta kontekstā un varbūt nevietā - vispārīgi. vai var gadīties ka ir tādi suņi, kuri apzināti izvairās no acu kontakta? mans lielais mežonis ne par ko negrib acīs skatīties, savulaik daudz pie tā strādāju, bet atmetu ar roku, jo nekas tur nesanāca. otru suni bez pūlēm iemācīju skatīties acīs pēc komandas.
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 14 Nov 2018, 10:46

pixy, paldies par jaukiem vārdiem. Es laikam šeit nepaspēju vēl pajūsmināties par brīnišķīgo komentātāju. Tas ir talans stundu no vietas vārīties (labā nozīmē) un neatkārtoties un pie viena pateikt tik daudz svarīgas un interesantas informācijas, ka ir interesanti gan tiem, kas paši piedalās, gan tiem, kas neko no tā nesaprot.
Pašai man pēc mūsu priekšnesuma palika visai neslikts iespaids, jo tomēr Reina, kā jau minēju, spēja izpildīt komandas. (Ne visas gan) Bet kad skatos ierakstā un attinu filmu atpakaļ un sāku analizēt, :kompisbietee: - labāk neizteikšos. Vīrs visu nofilmēja. Un tur jau nu tiešām ir redzams viss, kas bija un kas nebija.
Būtu ļoti priecīga dzirdēt, ka ir vēl arī citi tik stresaini suņi redzēti progresējam suņu apmācībā. Nu tādi, kā Reina, kas aiz stresa nav spējīgi reaģēt uz kārumu. Un uz mantu arī nē. Skaidrs, ka mēs turpināsim strādāt. Bet man ir jāizkristalizē konkrēta darbības shēma priekš sevis - kā tad man īsti tagad strādāt. Pašlaik īsti tomēr man tā darbības plāna nav. Nu tā, ka ir punkts pa punktam uz priekšu. Kaut ko mēģinu darīt, bet tas nav tik efektīvi. Būs ar Zaigu jārunā kādu individuālo treniņu uzrīkot, lai varam šos īstermiņa plāna punktus sarakstīt. Teorētiski man ir skaidrs, bet praktiski kaut kas tomēr nav tā kā vajag.
Ja Reina reaģētu uz barību/kārumu, tad jau būtu pavisam cita lieta. Tur man tā kā būtu skaidrs, ko darīt. Bet ko darīt tad, kad nav tā super-motivatora. Vai vismaz es nemāku to atrast. Ir reizes, kad viņa pavelkās arī uz kārumu. Ļoti reti gan. Acīmredzot, tad viņas iekšējais stress nav tik liels. Ir reizes, kad viņa reaģē uz mantu. Bet ir tādas, kad neiet ne viens, ne otrs. Kur nu tādos brīžos saimniecei acīs vēl skatīties. Labi, ka vispār spējīga nenorauties un ar vienu ausi / vienu aci dzirdēt un redzēt manas komandas. Piemēram, šorīt strādājām uz ielas, kur pagalmā bīglu meitene bija. Protams, ka Reina viņu redzēja un ļoti gribēja pie viņas mesties. Bet tomēr noturējās blakus līdz atlaidu. Arī pēc izskraidīšanās gar sētu - Reina vienā sētas pusē, bīglene otrā skrien uz vienu, tad uz otru pusi, Reina piesaucās un nerāvās atpakaļ. Bet tas viņai ir pietiekami liels stress, lai viņa vairs nereaģētu ne uz kārumu, ne uz mantu. Līdz ar to par skatīšanos acīs nevar būt ne runas, jo daļa no viņas smadzenēm ir tik uzvilkta, ka domā tikai par apkārtējo vidi. Lai gan no otras puses, neliela daļiņa tomēr ir ar mani.
ash, jums varbūt ir tas pats stresainais variants kā mums? Mājās Reina uz kārumu var reaģēt. Bet ja ir stress, piemēram ārā, viņa izvairās no galvas griešanas prom no tā kaut kā, uz ko viņa tur skatās. Tas izskatās visai interesanti: es viņai mēģinu iedot kārumu vai mantu parādīt, bet viņa izpildās tā, it kā es viņai traucētu filmu televizorā skatīties. Nezinu, kā lai to pareizi apraksta, bet viņa galvu sabīda tā, lai mana roka netraucē redzēt kaut ko, pat nezinu ko tieši. Lai mana roka nav viņas redzes laukā. Tādos brīžos ir bezjēdzīgi viņai dot kārumu vai ar mantu viņu iespēlēt. Viņa vienkārši nereaģē uz to. Bet tā kā mēs tomēr esam ieguldījuši darbu šajā jautājumā, viņa vismaz ir spējīga reaģēt uz komandu. Neiet runa par precizitāti komandas izpildē, bet vismaz kaut ko izdara. Ne vienmēr to, ko no viņas prasu es. Piemēram stāvi vietā apsēžas. Vai arī kā bija paraugdemostrējumos, sēdi vietā nez kāpēc palika stāvot. Tas mani pat ļoti izbrīnīja, jo parasti mums ir otrādāk. Tā kā garlaicīgi jau nu noteikti nav.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 14 Nov 2018, 14:16

Bonny Rain wrote:ash, jums varbūt ir tas pats stresainais variants kā mums?

diez vai. viņš pat dziļa miera apstākļos novērš skatienu, viņš mēdz skatīties uz manu seju, bet ne tieši acīs. ļoti pašpietiekams un neatkarīgs. es jau pie sevis domāju, ka viņš acīs neskatās, jo zin, ka tad būs jāklausa, bet gan jau ka tās ir tikai manas iedomas. :kanepe:
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 14 Nov 2018, 14:50

ash, es nezinu, kā Tu strādāji, man pirmajā laikā Keli skatiens acīs nebija garāks par sekundes desmitdaļu un tikai klikerim un savai pietiekami ātrai reakcijai pateicoties es to vispār varēju paspēt noķert un apstiprināt. Kaut kāds "jā" vai "labi" būtu bijis simtreiz par lēnu. Un tā bija gana ilgi, līdz viņas acis sāka pie manējām pakavēties mazliet ilgāk. Pie tam es nekad nedrīkstēju aktīvi blenzt viņai acīs, tad vispār nekas nesanāca, tas bija jādara it kā starp citu. Tāpēc arī to darīju blakus pozīcijā, kur tas cilvēka skatiens ir tāds nekonkrētāks, uz sānu ar uz leju nolaistām acīm. Arī tagad, strādājot ar citu suņu un saimnieku kontaktu, redzu, ka sunim ir daudz grūtāk saprast šo uzdevumu, ja cilvēks tam liecas pretī un aktīvi, caururbjoši skatās acīs. Ja šī vēlme mācīt suni skatīties acīs nav saistīta ar sporta apmācību un negribas to suni sēdināt blakus vai pretī, vislabākais būtu staigāt ar klikeri uz pirksta un ķert nejaušus skatienus :apstulbis: .
Bonny Rain, paldies, runāt es varu daudz un dikti, ka vēl kaut ko izdarīt arī izdotos :D .
Bonny Rain wrote: Protams, ka Reina viņu redzēja un ļoti gribēja pie viņas mesties. Bet tomēr noturējās blakus līdz atlaidu. Arī pēc izskraidīšanās gar sētu - Reina vienā sētas pusē, bīglene otrā skrien uz vienu, tad uz otru pusi, Reina piesaucās un nerāvās atpakaļ.
Bet tak nenorāvās un atsaucās. Man Keli ļoti ilgi bija spējīga norauties jebkura vingrinājuma laikā, lai aizietu izklaidēties. Un atsaukt arī viņu nevarēja :velnins: .
Bonny Rain wrote:Būs ar Zaigu jārunā kādu individuālo treniņu uzrīkot, lai varam šos īstermiņa plāna punktus sarakstīt.
Nu vispār jau, ja gribi pievērsties OB, ir jādomā par individuālajiem treniņiem, grupā to nav tik viegli īstenot, jo arī trenerim nav laika pievērst tik daudz uzmanības katra sīkumiem. Ja nac.klasi tā vēl kaut cik var varbūt salikt, tad iestrādes tālākajam, lai pietiekoši piesietos cilvēkam un kopdarbam, grupā izveidot ir ļoti sarežģīti.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4109
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 14 Nov 2018, 15:25

pixy wrote:Bet tak nenorāvās un atsaucās. Man Keli ļoti ilgi bija spējīga norauties jebkura vingrinājuma laikā, lai aizietu izklaidēties. Un atsaukt arī viņu nevarēja :velnins: .

Jā, par to ka nenorāvās šoreiz, :meitenedejo: gandrīz vai biju pārliecināta. Cita situācija būtu bijusi ar kaķi. Kā reiz man te nedēļas laikā ir bijis gan pirmais variants, gan otrais. Bet tas otrais, kad norāvās, daļa vainas man pašai jāuzņemās, jo neredzēju un nepaspēju piesiet viņas uzmanību cītīgāk. Tā kā progress kaut kāds noteikti ir.

pixy wrote:Nu vispār jau, ja gribi pievērsties OB, ir jādomā par individuālajiem treniņiem, grupā to nav tik viegli īstenot, jo arī trenerim nav laika pievērst tik daudz uzmanības katra sīkumiem. Ja nac.klasi tā vēl kaut cik var varbūt salikt, tad iestrādes tālākajam, lai pietiekoši piesietos cilvēkam un kopdarbam, grupā izveidot ir ļoti sarežģīti.

Par šito jau ar Zaigu runājām - līdz nacionālajai klasei var vēl ar grupu treniņiem iet, bet tālāk jau gandrīz tikai individuāli jāstrādā. Bet kur nu mums uz ko tādu tiekties? Mums līdz nacionālajai ar godu tikt. Bet lai līdz tai nacionālajai tiktu, pamatiem jābūt pareiziem - tas ir tai blakus iešanai jābūt ja ne labai, tad vismaz ciešamai. Mūsējo pat par ciešamu es nevarētu nosaukt. Zinu, ka esmu kritiska, bet tam tomēr ir pamats. Bet tā kā man cita suņa nav, tad strādāsim ar to pašu, kas ir. :medas:
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Olive » 14 Nov 2018, 18:28

Cik labi, ka te ir diskusija par blakus iešanu un acīs skatīšanos! Man gluži svaiga sāpe šinī sakarībā. Ne jau par to, ka sunītis neietu blakus vai neskatītos acīs. Iet un skatās, tiktāl viss kārtībā. Bet viņa man maziņa, un, lai tās viņas acis redzētu, man ir normāli galva jānoliec. Nu, lūk, un nesenā video novēroju, ka tad, kad es ēku ar nenoliektu galvu, suns, gribot slatīties man acīs, vairs neiet smuki blakus, jo no tās smukās pizīcija manu seju neredz. Tātad vai nu es eju nesmuki, vai arī viņa. Man ir sajūta, ka šo vajag risināt, bet kā?
User avatar
Olive
Baby
Baby
 
Posts: 23
Joined: 09 Apr 2017, 20:46

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 14 Nov 2018, 18:35

Ja kas, sportā sunim NAV jāskatas saimniekam acīs. To neprasa neviens paklausības normatīvs.
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 14 Nov 2018, 18:58

dresetajs wrote:Ja kas, sportā sunim NAV jāskatas saimniekam acīs. To neprasa neviens paklausības normatīvs.
Jā, izņemot OB normatīvus Krievijā :D : "Недостаток зрительного контакта со стороны собаки и дополнительные команды, поданные проводником, являются ошибками." http://www.obedience.org.ru/competitions/rules/6. Bet nu jā, tas uz mums neattiecas, ja nebraucam startēt uz Krieviju. Man ir ērtāk, ja suns skatās uz mani, bet man patiešām nav maza sunīša un tas ir savādāk. Obligāts acu kontakts nav, tomēr blakus iešanā suns, kura galva ir uz leju un skats vērsts kaut kur zilās tālēs atstāj sliktāku iespaidu nekā tas, kurš izrāda aktīvu kontaktēšanās vēlmi ar saimnieku. Vismaz man, citiem droši vien atkal ir savādāk :) . Bet mazajiem suņiem tas ir sarežģīti, ja viņi, blakus esot paceļ acis un ierauga svārku apakšmalu :D . Uwe pēdējā seminārā teica, ka viņam ir pieņemami, ja maza auguma suns iet no hendlera mazliet tālāk, bet tas arī nemaz nav tik vienkārši, jo to attālumu līdzeni noturēt ir vēl grūtāk, nekā tad, ja suns iet tuvu. Jāmeklē kompromisi, kā vienmēr :jaa: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4109
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby ash » 14 Nov 2018, 19:04

paldies, pixy, ieraudzīju šo lietu jaunā gaismā. domāju ka tā ir atslēga:
pixy wrote: aktīvi blenzt viņai acīs...

sunim ir daudz grūtāk saprast šo uzdevumu, ja cilvēks tam liecas pretī un aktīvi, caururbjoši skatās acīs.


tādi nejaušie skatieni mums kaut cik izdodas, bet tieši tāda intensīva blenšana viņam nepatīk. es šo gribēju iestrādāt vienkārši savām ērtībām, cerēju tā pastiprināt kontaktu. :flirts:
Image
Image
User avatar
ash
Champion
Champion
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 14 Nov 2018, 19:05

Olive tev nemaz nav jāskatās sunim acīs, bet jāmēģina iemācīties redzēt suni ar perifēro redzi. Man arī bez galvas pieliekšanas neizdodas savējo saskatīt. Tikai manējā baigi necenšas manas acis sameklēt. :medos:
Un es absolūti piekrītu pixy. Un vēl vairāk - suns, kurš neskatās uz saimnieku, bet kaut kādā mistiskā veidā nolasa saimnieka ķermeņa pozīcijas maiņas, kā to dara manējā, ļoti viegli var nokļūdīties. Nu tieši kā tas ir mums ar Reinu. Nav tās uzmanības uz saimnieku tik ļoti kā tas ir tad, kad suns uzmanīgi vēro saimnieku. Un no kurienes lai būtu, ja skatiens vērsts uz priekšu. Tad viņa redz hendleru tikai ar savu perifēro redzi.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Olive » 14 Nov 2018, 20:35

pixy wrote:pieņemami, ja maza auguma suns iet no hendlera mazliet tālāk, bet tas arī nemaz nav tik vienkārši, jo to attālumu līdzeni noturēt ir vēl grūtāk, nekā tad, ja suns iet tuvu. Jāmeklē kompromisi, kā vienmēr :jaa: .

Jājā, un ja vēl sunītis ir salīdzinoši īss un ar gana resnu kaklu, tad ne tikai attālums palielinās, bet arī pakaļējais tilts sašķiebjas, un tā iešana sanāk gandrīz sāniska. Vienvārdsakot, vissirslikti.lv.

Bonny Rain wrote:Olive tev nemaz nav jāskatās sunim acīs, bet jāmēģina iemācīties redzēt suni ar perifēro redzi. Man arī bez galvas pieliekšanas neizdodas savējo saskatīt. Tikai manējā baigi necenšas manas acis sameklēt.

Nē, nu tieši acīs jau es viņai nelūkojos, blakus ejot :D Bet tak jāredz, ko viņš tur apakšā dara, un ar perifēro redzi jau arī redz tikai to, kas ir redzeslaukā. Un, ja manas acis nav izvirzītas uz āru (nu kā zirgiem, piemēram), tad man tas redzes lauks ir visai ierobežots. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Vajadzēja palikt pie dīvānsuņa, tad visas šitās problēmas nemocītu.
User avatar
Olive
Baby
Baby
 
Posts: 23
Joined: 09 Apr 2017, 20:46

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 14 Nov 2018, 21:21

Aizdomājos par tiem Krievijas normatīviem. Teorētiski tas skaitās FCI normatīvu tulkojums, bet, ja tur ir ieviesti šādi papildinājumi, nez, tas attiecas tikai uz Krievijas sportistiem vai uz visiem tiem, kas brauc uz Krieviju startēt? Un tiesājot - tā jātiesā tikai Krievijas sportistus Krievijas tiesnešiem, vai to būtu jāievēro arī ārzemju tiesnešiem, kas brauc tiesāt Krievijā un kā ir ar Krievijas tiesnesi, ja tas dodas tiesāt sacensības ārzemēs? Komplicēti :D . Nu jā, jautājums Ļenai Ļimonovai, jo tāds papildinājums noteikti tur iekļauts ar viņas ziņu :huh: .
olive, atpakaļskata spogulītis, kas noliekts uz leju :D . Vai arī plastiskā operācija acu izvirzīšanai uz āru :kanepe: . Bet, ja nopietni, Tev ir ko papētīt - paskati Maijas Afansjevas startus PČ, škirne ta tā pati ;) .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4109
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 15 Nov 2018, 09:01

Olive wrote:Nē, nu tieši acīs jau es viņai nelūkojos, blakus ejot :D Bet tak jāredz, ko viņš tur apakšā dara, un ar perifēro redzi jau arī redz tikai to, kas ir redzeslaukā. Un, ja manas acis nav izvirzītas uz āru (nu kā zirgiem, piemēram), tad man tas redzes lauks ir visai ierobežots. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Vajadzēja palikt pie dīvānsuņa, tad visas šitās problēmas nemocītu.

Aha, krieviem ir labs teiciens šajā sakarā. Aptuvenā tulkojumā būtu: nebija bābai problēmas, nopirka sev sunīti...
Man jau pēc idejas dīvānpir..ējs arī ir. Bet takš kaut kā nez kā savajadzējās man to sportu, ka pilnīgi ēst nedod, dod ar sportu nodarboties. :akes: Un šo acu problēmu es jau kādu laiku atpakaļ cēlu augšā un skatījos, kā ta citi redz to savu mazsuni. Un nonācu pie slēdziena, ka nekas cits vien neatliek, kā pieliekt to galvu, jo nekādi citādi bez plastiskās operācijas ar acu ābolu izvirzīšanu uz deguna galu, savādāk neredzēt to suni. Kad es stāvu taisni, es neredzu savējo pie saviem sāniem. Bet par to pareizo suņa pozīciju tepat zem Suņu šķirnes sadaļas pie Šiperkēm pēdējais video ar Zaigu un mazo Ritmi ir vienkārši lielisks kā nopozicionēt mazsuni pareizā blakus pozīcijā. Vienkārši prieks skatīties, cik skaisti.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 353
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby dresetajs » 15 Nov 2018, 14:42

Зрительный контакт nav skatīšanās acīs tak! :soks: Tas globāli ir pietiekoši nopietna kļuda, par to noņem punktus. Tas pirmais. Otrais, kopš kurā laikā noteikumi krievu (vai latviešu 8-) ) valodā ir tie, pēc kuriem jāvadās? Ob noteikumos galvēna valoda ir angļu, pēc šiem arī jādzīvo.
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Olive » 15 Nov 2018, 15:16

pixy wrote:Tev ir ko papētīt - paskati Maijas Afansjevas startus PČ, škirne ta tā pati ;) .

Ai, kā man viņas patīk, un sune smujka arī, ne tikai gudra! Es jau viņu startus esmu izskatījusies, bet šoreiz pievērsu uzmanību tieši blakus iešanai. Un sapriecājos- 2016. gada video Hermionei arī pakaļējais tilts šķiebjas, bet 2018. gadā ir taisns. Tas nozīmē, ka mums ar ir cerība :aptracis:
User avatar
Olive
Baby
Baby
 
Posts: 23
Joined: 09 Apr 2017, 20:46

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 15 Nov 2018, 15:20

dresetajs, kas tad ir zriķeļnij kontakt (со стороны собаки) un pie tam pie blakus iešanas? Ar ko tad tam sunim ir jākontaktējas? Jo tas punkts ir nevis kaut kādos kopīgos noteikumos, bet tieši pie blakus iešanas vingrinājuma. Mana krievu valoda nav izcila un es pat nespēju iztēloties, kas blakus iešanā cits var būt "zriķeļnij kontakt", vienīgais man zināmaias "zreņije" tulkojums ir "redze". Un arī māte gugle šo savienojumu tulko kā acu kontaktu :huh: . Par to, ka mums tas šeit nav jāievēro, es nešaubos, tās bija filozofiskas pārdomas par to, uz ko un kādos gadījumos tas varētu attiekties. Bet, ja mēs esam noskaidrojuši, ka tas nav acu kontakts, atliek vienīgi noskaidrot, kas tas ir :lasu: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4109
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest