Apsveicu ar pagājušajiem svētkiem! Lai nu tās labās dienas, kad ir prieks par sadarbību, ir krietnā pārākumā par tām, kur vecums atgādina par sevi!
Nu jau gandrīz mēnesis pagājis, kopš mēs ar Reinu esam pārtraukušas sportot. Tas bija ļoti grūts lēmums. Un sāpīgs. Vismaz man. Jūtos tā, it kā daļiņa no manis būtu aizgājusi. Bet tomēr, es nolēmu, ka ieklausīšos savā sunī. Tagad, vai nu ar vasaras iestāšanos, vai vēl sazin kādu iemeslu dēļ, viņa ir pasākusi atteikties arī no tā vienīgā ēdiena, kuru līdz šim ēda bez atteikumiem. Laikam vagadzētu nofilmēt viņas ēšanas procesu un kādam zinošākam parādīt. Tas izskatās visai interesanti. Sākumā viņa stāv pa gabalu no bļodas un ne par ko negrib pat pieiet paostīt. Nu izskatās tā, it kā ēšana būtu viņai kā tāds sods. Bet pēc kāda laiciņa tomēr pieiet, paosta un lielākoties arī visu izēd. Un pat bļodiņu izlaiza. Ne vienmēr gan. Dažreiz apēd tikai daļu. Bet ir tādas reizes, kad nemaz nepieiet un paliek bez ēšanas. Man jau nebūtu pretenziju viņu pabadināt, ja jau viņai negribas. Bet es taču viņu baroju ar jēlu gaļu, kas jau nākamās dienas beigās būs metama ārā. Es uz ēdiena mešanu ārā esmu īpaši neiecietīga. Tad nu piemānu viņu te ar kefīru, te ar biezpienu, te ar olu, pat eļļas pilieni ēdienā dažreiz nostrādā. Nu, to gan es izmantoju tikai tad, ja jādod atkārtoti to, ko viņa neēda iepriekšējā ēdienreizē. Un kas interesanti, kad viņa izēd tukšu bļodu un izlaiza, viņa skatās uz mums badīgām acīm, varbūt vēl kaut ko var dabūt. Tad jau laikam porcijas lielumu nevajadzētu samazināt. Īsāk sakot, esmu baigā neizpratnē par viņas ēšanas manieri.
Bet vislielākā škrobe man par to, ka līdz ar to, nekāda strādāšana par ēdienu mums nesanāk. 2 nedēļas vispār neko ar viņu nedarīju. Bet es taču nevaru neko nelikt darīt. Nu tā kā ar nazi nogriezt. Ik pa brītiņam vismaz 2-3 komandas palūdzu izpildīt. Kaut vai tāpēc, lai nepazūd viņas paklausība ikdienā, kas mums pastaigas laikā ir nepieciešama. Vakar Reinai bija spēlīgs garastāvoklis un es kāreiz gadījos pavisam brīva blakus un izmantoju to. Cik brīnišķīgi bija atkal iet sportiskajā blakus un izpildīt kompleksu! Ja tādu brīžu būtu vairāk!
Brīvdienās iepazinos ar vīramātes kaimiņu jauno kucēnu - labradoru. Kamēr viņš meditēja par to, kas mēs tādi esam, Reina paspēja n reizes riņķus pa dārzu izskraidīt. Es kaut kā nesaprotu, vai tas kucēns ir totāls bremze, vai arī es īsti nesaprotu, ko nozīmē high energy dog. Jau ģimenē smējāmies, ka mums ir vai nu Džeka Rasela buldogs vai franču terjers. Ārā Reina ir enerģijas iemiesojums. Atliek satikt kādu citu suni, ar ko paskraidīt, viņa to var darīt stundām. Mierīgas pastaigas viņu nenogurdina. Tatros pa kalniem viņai nogurums parādījās tikai pēc 5 stundām gājiena normālā tempā. Mājās gan Reina ir mierīga. Piemērojas mums. Ja neviens negrib dauzīties, ieskaitot kaķi, tad liekas gulēt. Izvēloties savu pirmo suni, mans galvenais nosacījums bija, lai suns ir mazaktīvs. Zinot to, cik mēs paši esam mazaktīvi, meklēju tādu suni, kas būtu piemērots mūsu slinkajam dzīvesveidam. Nu, faktiski, meklēju couch potato dog. No visām šķirnēm, kas skaitītos dīvānsuņi, franču buldogs bija vienīgais, kas mani uzrunāja. Bet rezultātā es tiku pie Reinas. Nu, nezinu, vai šito var nosaukt par dīvānsuni. Dīvānā gan viņa labprāt guļ, bet atliek man pateikt: ejam ārā!, un viņa ir gatava skriet.
Kāda tad ir dzīve ar aktīviem suņiem? (nu varbūt vienīgi izņemot borderus) Varbūt es velti izvairos no aktīvām šķirnēm, maldīgi domājot, ka nespēšu nodrošināt pietiekami aktivitāšu? Esmu sastādījusi veselu sarakstu ar šķirnēm, kas varētu būt mans potenciālais otrais suns. Un neviens no tiem pēc aprakstiem nav pat ar vidēju aktivitātes līmeni. Varbūt es neriktīgi saprotu, ko nozīmē aktīvs suns? Es nerunāju par hiperaktīviem, bet nu ar ko būtu jārēķinās Vācu aitu suņa īpašniekam vai labradora īpašniekam. Es atturējos no domas par labradoru tieši tāpēc, ka visur teikts, ka šie suņi ir ļoti aktīvi un tiem nepieciešama liela fiziska slodze. Biju to sapratusi tā, ka viņiem nepietiek ar stundu garu pastaigu un regulāriem ikdienas paklausības treniņiem mājās. Bet skatoties uz to kaimiņu kucēnu un atceroties, kāda bija Reina viņas vecumā un vēl līdz šim brīdim, kaut kā sāku šaubīties, vai pareizi saprotu.