ne viss bijis poziivs ir bijušas vairākas reizes, kad man mati stāvus bijuši. Viss, ko es rakstu, ceru, ka kādam noderēs. Te noteikti ir vēl, kāds nepieredzējis suņa saimnieks, kuram ir daudz jautājumu. Stāstot savu pieredze, varbūt uz kādu no tiem atbildēšu, un palīdzēšu izvairīties no kļudām.
Tātad, kā Šēra ir slimojusi un un citādi traumējusies.1. Jau pie pirmās potes vetārsts brīdināja, lai sekojam līdzi zobiņie, jo mazajiem ne vienmēr tie paši nomainoties. Es to, protams, palaidu gar ausīm un aizmirsu. Kad Šērai bija pus gads spēlējoties ar viņu, pamanīju ZOBI VIŅAI DIVĀS RINDĀS, man histērija, kā es to varēju nepamanīt, kā es to palaidu garām. Skreinu pēc telefona, zvanu vetam. Un viņš man saka, ka jābrauc uz klīniku. Ārsts apskatīja, un saka, ka jārauj ārā, paši nemaz nekustās. Kas jādara, jādara. Bet seko teikums- tas jādara piekopējās narkozes. Man atkal šoks- manu mazo sunīti, narkozē. Bailes man bija tādas, itkā narkozi taisītu man. Paldies Dievam, Šēra pēc narkozes atgāja ļoti ātri un bez nekādām komplikācijām. Zobiņi mums smuki.
2. Tagad visi brīnās cik Šēra paklausīga un ārā visādus mēslus neēd. Vienmēr tā nav bijis. Līdz1.5gadam viņa bija neapturama. Es skēru un ķēru viņu, vilku višu sūdus pēc kārtas viņai no mutes ārā. Komanda fū viņai likā kā ķīniešu valoda. Bet stāsts ir par atgadījumu, kad viņai bija 9mēneši. Redzu suns ārā atkal kaut ko ēd. Es kā vienmēr skrienu pakaļ un lamāju(man šķiet kopš man ir suns, daudzi kaimiņi mani uzskata pa jukušu), viņa izspļāva un pastaiga turpinājās. Vakarā sākās caureja, domāju laikam kā vienmēr vecmamma ko iebarojusi. Bet tā turpinās visu nakti, no rīta pieceļos un mazgāju grīdu. Pietaisīts bija viss, iedodu viņai ogli, nomierinās. Vakarā atkal sākas, caureja+vemšana. Man jau paliek bail, klīnika jau ciet. Nolemju pagaidīt līdz rītam. Šī vemšana turpinājās visu nakti, No rīta pieceļos, Šēra stāv un līgojas. Viņai burtiski tecejā pa abiem galiem. Ne ēd, ne dzer. Braucam pie ārsta. No gulēja viņa visu dienu pie sistēmas, vakarā jau bija kā gurķītis. Pēc tam nedēļu zāļu un speciālā ēdiena kūre. BET GALVENAIS SUNS ATLABA.
3. Pagājis jau kāds aiciņš un viss kārtībā. Nodomāju nu mans suns izaudzis un vairs nepatikšanās neiekuļas. Vajedzēja tik man tā nodomāt. Šērai 1.5 gads. Vakarā ar mammu noēmām kopā iet ārā ar suni. Es vēl taisījos, bet Šēra jau pie durvīm dīca. Nu mamma izgāja ārā ātrāk. Es jau kordorī velku kurpes, kad dzīvoklī dirdu suņa kaucienu. Iespējams mātes instinkts(tagad jau pati par sevi odomāju, ar mani nav labi- kāds mātes instinkts, viņa tak ir suns) man teica, kaut kas ar Šēru noticis. Paiet minūte un pa durvīm ienāk mamma visa asarās, ar Šēru uz rokām un asinīs. Es vēl nerodzot, kas noticis, izplūdu asarās, paņēmu Šēru un ieraudzīju, ka asinis viņai tek no acs. Mamma knapi saņēmās un izstāstīja, ka Šērai kaķis ar ķepu iecirtis purnā. Skrēju skalot Šērai aci. Māsa aizskrēja saģērbās un skrējā uz blakus esošo Toto klīniku. Man rokas asinīs, cilvēk atsktās, kā mēs ar māsu raudot skrienam. Un klīnika bija ciet. Māsa aizskrēja pēc mašīnas un devāmies pie mūsu suņu ģimenes ārsta. Es sēžu priekšējā sēdēklī ar Šēru uz rokām un raudu. Šēra smilkst un ceņšas ar ķepu pilnīgi izplēst aci. Man galvā bija miljons domu- mana sune tikko nu kucēna vecuma izaugusi, paliks bez acs. Es raudu. Nonākam klīnikā un ārsts, kādu pus stundu pēta aci. Un pasaka maģiskos vārdu- pārplēsts ir tikai plakstiņš. Jūs nevarat iedmāties manu atvieglojumu. Es atkal raudāju, bet nu jau no prieka. Mamma piezvanīja un nedroši pajautāja, kā ir? Es dzirdēju viņas balsī vaias sajūtu. Kad es viņai pateicu, es caur telefonu sajutu viņas prieku. Tad atkal sekoja ilgā atveseļošanās- pilināšana acīs, apkakle(kuru viņa ienīda), antibiotikas. BET GALVENAIS, MĒS IZGLĀBĀM ŠĒRAS ACI.
4. Kā jau katru rītu, miegaina izeju ar Šēru ārā. Šērai 2.5 gadi, ir vasara, silts. Atnācām mājās un mamma pamanīja Šērai uz deguna pumpiņu. Nu nekas, pāries taču. Aizejam visi atkal gulēt. Pamostos skatos uz Šēru un domāju, ka sapņoju- Šērai purns kā bulterjeram. Māsa smejoties vēl teica, ka Šēra tik daudz saklausījusies no manis par viņiem, ka uztaisījusi plastisko operāciju. Bet nopietni- viņai bija purna izliekums, kā bullītim. Atkal metamies pie veta. Vets apskata un saka- tas ir kukaiņa kodums. Izrādās Šērai ir elerģija uz lapsenēm, bitēm. Zālē ostoties, kādu iztraucējusi viņa. Daūja divas šprices ciskā un pēc stundas atkal parādījās manas Šēras purniņš
5.Trahejas kolaps. Šēra jau no bērnības šēc. Mazo suņu saimnieki noteikti zin šo problēmu. Sunim itkā trūkst elpas. Šī problēma iedzimta, ar to ir jāmācā sadzīvot. Esot iespēja operēt, bet nezinu, vai tas ir labākais risinājums.
Izskatās tas šādi-
http://www.youtube.com/watch?v=1UyBrb0Hhpkps. visu laiku kāmēr rakstīju, Šēra man gulēja klēpī un es jau kuro reizi saprotu, cik laimīga es esmu, ka man ir šis brīnišķigais suns.
šai bildei ir ,apmēram, 2 gadi