Atziņas, pārdomas....

[sansanich]

EŅĢEĻU BLŪZS...

Ikdienā bez spārniem,
Starp mums eņģeļi mīt.
Paskaties pa labi un uz leju,
Centies viņus nesamīt.
Tie negaida "Paldies" par labiem darbiem,
Un klusē pārmetumus uzklausot.
Jā, ir grūti būt tik labiem,
Pat ja esam tādi, savai sirdij paklausot.
Vai vēlies viņu rindās stāties?
Tad zini - šis nav viegls ceļš.
Pat stiprākajiem gadās,
No viņu rindām ārā krist.
Ikdienā bez spārniem,
Starp mums eņģeļi mīt.
Sasprindzini savu skatu,
Centies Viņus ieraudzīt!

[sansanich]

Iztēlojies,ka tev visādā ziņā veicas lieliski.Viss,pie kā vien ķeries,izdodas.Vilšanās,pretvējš,zaudējums,raizes-tas viss tev svešs.
Tad tev ir iemesls būt pateicīgam.Tu vari attīstīties netraucēts.Kaut arī nevari saukties laimīgs....
Lai gan patiesībā tu vari justies laimīgs.Tikai tava laime ir visai nepilnīga.Par spīti visam,kas spēj tevi iepriecināt,tev trūkst kaut kā ļoti būtiska !Kaut kā tāda,kas tavai attīstībai būtu visvairāk vēlams,-pretvējš,opozīcija,pretspiediens,šķēršļi.Tie noteikti ir nepieciešami,ja vēlies uzplaukt pilnībā,ja vēlies izpausties visu savu spēju robežās.
Vilšanos,kritienus un citus kavēkļus uzskatām par negatīvām norisēm,tomēr mēs veidojamies to ietekmē,apliecinām savu personību.Negatīvais izaicina mūsos pretestību,par spīti visam,tāpat kā vētra izaicina kokus nepadoties brāzmām.
Šie šķēršļi sasparo mūsu radošo garu,mūsu dzīves alkas!

[sansanich]

Mēs,cilvēki, esam ļoti dažādi. Daudzi no mums neprot uzņemties atbildību par savu dzīvi, daudz vieglāk savās nelaimēs ir vainot kādu citu. Cilvēki tik daudz mēdz runāt par brīvību , par to cik viņi ir vai vēlas būt brīvi. Uzņemties atbildību par savu brīvību ir ļoti grūti. Vai jūs domājat, ka brīvība no atbildības dara jūs brīvus? Vai jūs uzskatāt,ka, nejūtoties atbildīgam par savu rīcību,savām domām,savu esību,atbrīvosieties no visām sekām? Nē, tā noteikti nebūs. Brīvība no atbildības jūs pazemo un padara par vergu un atņem cilvēcisko godu. Katrs pats ir atbildīgs par to ko dara. Man pašai vārds "brīvība" nozīmē ļoti daudz. Dažreiz man šķiet,ka es nekad līdz galam šo vardu neizpratīšu. Es gribu būt brīva un es zinu , ka dienā,kad es pratīšu uzņemties visu atbildību,manā priekšā atvērsies durvis uz brīvību. Es augu mācoties, un mācos,lai būtu kur augt!

Ja tu ļauj kādam pret sevi necienīgi izturēties,ļauj,lai tevi pazemo , tas nozīmē to ,ka sevi nemīli. Un ja sevi nemīli,tad arī zemapziņā vērs uz sevi negatīvas domas. Caur šo kādu tev tiek dota mācība, un ja tu to saproti,tad sāc sevi mīlēt. Es melotu,ja teiktu,ka sevi nemīlu. Es mīlu sevi , un varbūt tas izklausās iedomīgi , bet,manuprāt, ja cilvēks nespējs sevi mīlēt , viņš nespēj arī citiem sniegt mīlestību. Ir svarīgi iemācīties sevi cienīt un virzīt uz priekšu lielajā pasaulē, viss ir mūsu domās.Lai dzīvei piesaistītu visu ko vēlies, ir jādomā par šīm lietām,ir jābūt iekšējai pārliecībai,ka savus mērķus sasniegsi. Ir svarīgi uzdrošināties, spert pirmo soli un ticēt. Nekas ,ja neredzi visu ceļu, vienkārši sper pirmo soli.

Savā dzīvē sanāk sastapties ar cilvēkiem,kuriem nepatīku. Tas,ka man apkārt ir negatīvi cilvēki,neliek man pašai par tādu kļūt. Es mācos uz katru negatīvo domu, nejauko vārdu, atbildēt ar smaidu. Tas ir ļoti grūti.Cilvēki ir pieraduši uz dusmām atbildēt ar dusmām, uz nodevību ar atriebību .. utt. Dzīvojot,augot un attīstoties esmu ieaudzinājusi sevī domu,ka man nav svarīgi izpatikt visiem,kur nu vēl sev mazsvarīgiem cilvēkiem. Ja patikšu sev , patikšu arī tiem,kas man ir svarīgi. Ar katru gadu es augu un mainās mans skatījums uz lietām. Cilvēks , kurš ir optimists, sev arī piesaista smaidīgus un pozitīvi domājošus cilvēkus. Kā nekā - līdzīgs atrod līdzīgu. Ja mēs visi atteiktos kaut mazliet no visa negatīvā, tad arī mēs piepildītu sevi ar mieru. Ir labi būt labam. Bet jā , ticēt,ka pasaulē viss kļūs labs ir pārāk naivi. Tā nekad nenotiks, jo visam ir jābūt līdzsvarā. Bet es ticu tam, ka mēs katrs pats šodien veidojam savu rītdienu,katrs pats apzinamies, ciks labs varam būt. Vienmēr pastāv iespēja mainīties un kļūt labākam! Lai viss mainītos,ir jāsāk ar sevi.

[sansanich]

Sekojot vienkāršam padomam, ko izlasīju kādā žurnālā, es beidzot esmu atradis iekšējo mieru!

Tur bija teikts: "Cilvēka sirds un prāts nav mierā, kamēr daudzas lietas nav pabeigtas. Tātad, lai atrastu iekšējo mieru, ir jāpabeidz visas iesāktās lietas." Tik vienkārši!

Pēc tam es parskatījos visapkārt, lai secinātu, ko esmu iesācis, bet neesmu īsti pabeidzis. Šorīt es pabeidzu Bacardi pudeli, sarkanvīna pudeli un Jack Daniel's, tad ķēros pie Prozaka un atvēru arī kastīti ar šokolādītēm. Vēlāk piebeidzu arī 2 L Stella Artois.... Jūs pat nevarat iedomāties, cik labi un mierīgi es jūtos!

Lai arī jums brīnišķīga un miera pilna diena!

[sansanich]

Nu pasakiet! kas tieši ir tas, kas traucē labi justies? Kas?
Nu kāpēc vēl joprojām visi iet un čīkst? Nu kāpēc??

Paskatieties apkārt!

Hei!! Atveriet acis un ieraugiet, ka tas, ko dēvējat par krīzi ir tikai iedomu un masu saziņas līdzekļu augļi!

Nav krīzes - ir iespējas!
Un nesakiet, ka tas ir tukšu salmu kulšana! Noņemiet no acīm melnbaltās brilles, kas neļauj saskatīt to jauko kas vēl saglabājies! Nu kā gan cilvēki nesaprot, ka tieši masveida pesimisms visu padara vēl sliktāku?

Iedomājieties, ja visi ietu un smaidītu, vai nebūtu labāk?

Vai nebūtu jauki, ja ik dienas mēs runātu par skaistām un iedvesmojošām lietām, ik dienas viens otram pasniegtu roku un palīdzētu izrāpties no bedres.

Ja mēs tā darītu, tad visi jau sen būtu ārā ne tikai no masu iedomas par krīzi, bet viss notiktu daudz savādāk, daudz progresīvāk un daudz veiksmīgāk! Tāpēc viss!!!

Nost ar pesimismu, nost ar čīkstēšanu un sākam jaunu dzīvi!

Ik dienas izdaram vienu iedvesmojošu lietu sev un kādam cita un paskatīsimies, kas notiks! varbūt kopējiem spēkiem izdosies pievērst visuma pozitīvo enerģiju un pār latviju pārklāsies veiksmes plīvurs!

Kurš ar mani?

[sansanich]

Šorīt sapratu vienu lietu. Dabas skaistums pārdomām.

Jau kuro dienu veroties sarmā, domāju, cik neaprakstāms skaistums (un reizē trauslums) mums tiek dots! Jau kuro dienu pilsēta ietīta ziemas plīvurā, koki greznojas ar maziem, bet tik mirdzošiem kristāliņiem, sniegs vizuļo, gaiss skan kā kristāla glāze. Rīta agrumā gaiss smaržo kā glāze tīra ūdens. Iedomājos, ka tā ir zīme, lai mēs, cilvēki, atrautos no visuresošā lielā "K" un kaut uz brīdi paceltu acis uz augšu! Ieskatītos dabā, cik patiesībā maz vajag, lai pasaule pārvērstos! Vienlaikus tas ir arī atgādinājums tam, CIK TRAUSLS viss ir! Tas IR brīnums, ka sarma turās tik ilgi. Īss mirklis baltā mirdzuma, tad silts saulstara glāst un... VISS... Patiesībā, tikpat trausls ir viss, kas mums apkārt. Tas, kas neattiecās uz lielo "K". Tas, kas bija pirms lielā "K". Un paliks arī pēc tam. Tas, ko aiz lielā "K" vairs nevaram sakatīt, jau neredzam (vai varbūt - negribam redzēt?).

Tā, lūk, man domājās šorīt...

[OrlandoSeaHorse]

Kas ir "lielais K"?

[sansanich]

K ir kriize

[sansanich]

Tā kā mēs visu laiku dzīvojam ar sevi, tad ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs sev patiktu. Atsakieties atzīt par pareizām ciešanas un nekad nesamierinieties ar mokošu situāciju. Tā kā jūs savā pasaulē esat vienīgais domātājs, tad varat pēc patikas mainīt domas. Tad nav vairs nekā, kas stātos jums ceļā. Mēs ceļamies tik augstu, cik cildeni ir mūsu valdošie centieni un tieksmes, un nolaižamies tik zemu, cik necils ir mūsu priekšstats par sevi. Mēs visi vēlamies būt tie, kas vēlamies būt, darīt to, ko mums patīk darīt, un iegūt to, ko vēlamies iegūt. Jūs varat sasniegt visus šos mērķus savā dzīvē, tāpēc ka esat apveltīts ar nepieciešamajām īpašībām un spējām. Jūs esat nācis šajā pasaulē,lai izvēlētos. Jūs esat nācis, lai domātu patstāvīgas domas, spriestu un izvēlētos. Jums ir gribasspēks un iniciatīva. Tieši tāpēc jūs esat personība.

Ja gribat doties uz citu vietu, jums vispirms ir jāastāj iepriekšējā vieta. Tāpat arī, ja gribat kļūt par citu cilvēku, jums vispirms jāatstāj aiz muguras vecās bailes, naids, aizvainojums, greizsirdība utt. Sava uzmanība ir jākoncentrē uz harmoniju, mieru, prieku, mīlestību un labvēlību. Domas materializējas, par ko sevi iztēlojaties, par to arī kļūstat, un, ko jūtat, to arī pievelkat savā dzīvē. Kā cilvēks domā savā sirdī, tāds viņš ir. Biklums ir domāšanas veids. Dariet visu, ko baidāties darīt. Tad baiļu bojāeja būs neizbēgama, un jūs atklāsiet, ka spējat pacelties pārsteidzošos augstumos.

Neļaujiet citiem cilvēkiem izmantot jūs un panākt savu, izmantojot jūsu labestību. Esiet laipns, bet stingrs un atsakieties piekāpties. Izdabāšana citiem nedod panākumus. Jūs esat nācis šajā pasaulē, lai piepildītu savu ideālu. Nedodiet nevienam iespēju novirzīt jūs no dzīves mērķa. Palieciet uzticīgs savam ideālam. Viss ko jūs esat parādā otram cilvēkam, ir mīlestība - un mīlestība esat jūs, kas īstenojat savā dzīvē laimes un dvēseles miera likumu.

[OrlandoSeaHorse]

K ir kriize

Es gan neko vairāk par "Kirdik" nevarēju izdomāt.

[sansanich]

K ir kriize

Es gan neko vairāk par "Kirdik" nevarēju izdomāt.

Tas pats vien ir

[Demix]

sansanich
Es Tevi apbrīnoju,kā Tev pietiek visam laika

[sansanich]

Taapat, kaa visiem - laika nepietiek. Raujos cik speeka

[Zuks]

sansanich
Apbrīnojami, kā Tavi vārdi liek aizdomāties..... Jau labu laiku lasu un esmu tik daudz lietas pārdomājusi, izanalizējusi..... Lasot darbu kopumā, kontekstā bieži pat nepamanās tie "zelta" vārdi, bet šādi ....

[sansanich]

sansanich
Apbrīnojami, kā Tavi vārdi liek aizdomāties..... Jau labu laiku lasu un esmu tik daudz lietas pārdomājusi, izanalizējusi..... Lasot darbu kopumā, kontekstā bieži pat nepamanās tie "zelta" vārdi, bet šādi ....

Taads arii ir mans meerkjis, lai cilveeki saaktu domaat....

[sansanich]

Pie loga pieklauvēja Diena. Ielaidu, pasniedzu roku, un abas sākām ceļu pa pienākumu līkumiem un grambām, pa prieka un pārsteiguma ielejām, pa skumju mākoņiem un domu kalniem. Mēs sapratāmies, un kopā bija drošāk, jautrāk.

Kad satumsa,Diena posās prom, viegli pamādama, es pamāju pretī un palaidu ar vieglu nopūtu. Sevī klusi pateicos, ka viss notika tā, kā gribējās, ka satikām gan sauli, gan mīlestību, gan draugus, ka pietika spēka ar savu nastu tikt galā.

Viņa aizgāja pīt matus nākošajai dienai, bet es - parunāties ar Nakti, pastāstīt tai par savu draudzeni Dienu.

Sirds viegla un gaiša.

[sansanich]

Ei,jūs jocīgie ļaudis,
Aiz maskām,kas slēpušies.
Ne jau jums mani mācīt
Un stāstīt,kas labs un kas slikts.
Jūs savās godkāres drānās,
Lepnum plīvuros ietērpušies,
Cerat,zemojot citus,
Tuvāk Dievam un saulītei tikt.

Acis redz paša labo,
Ausis,palīgā kliedzieniem,ciet.
Mēsliem nošķiestās kurpēs,
Pāri dzinumiem zaļojošiem,
Sev kaklā medāļus karot,
Šie,tik nopietnie ļautiņī iet
Un vien pēc savējā ģīmja
Grib,lai pasauli pasniegtu tiem.

Vai tāds jel mācīt ko var,
Kurš ar degunu mākoņus stumj?
Kurš zvilnē pagātnes saulē
Un tādu arī sev nākotni grib.
Es labāk parastais būšu,
Es dziedāšu līksmi un skumji
Par to,kas notiek ap mani
Un caur mani kā zibspuldze zib.

Sergejs Obramovs

[zorro]

Ku-kū, vai tiešām šādas lietas jāraksta suņu forumā? Pretenzija uz dziļu domu negarantē domas esamību! No offence..

[madzhy]

sansanich
Apbrīnojami, kā Tavi vārdi liek aizdomāties..... Jau labu laiku lasu un esmu tik daudz lietas pārdomājusi, izanalizējusi..... Lasot darbu kopumā, kontekstā bieži pat nepamanās tie "zelta" vārdi, bet šādi ....

Taads arii ir mans meerkjis, lai cilveeki saaktu domaat....

.. Vai tad līdz šim neviens nedomāja par dziļākām lietām, dzīves jēgu, dzīves stilu utml. ? Savā ziņā piekrītu Zorro..

[OrlandoSeaHorse]

Nu, ļaunie, jūs nobiedējāt sansanich, redz, vairs nekā nav!
Nepatīk - neēd, nav spiesta lieta. Tēmas nosaukumā neviens nesola atziņas par suņiem vai ko tādu maldinošu.