Bafijapaldies par interesi par šķirni. Raksturs viņiem ir ļoti mierīgs un patīkams, absolūti nesunisks, patstāvīgs savos spriedumos.Suns ar pašcieņu. Pirms kaut ko dara, piemēram, atsaucas uz aicinājumu padauzīties, labu brīdi padomā un tad tikai skrien. Ja negribēs darīt to, ko liek, tad gan arī neklausīs, bet parasti ar sarunāšanu un vienkārši tāpēc, ka pats ļoti labi zina, kā jāuzvedas, visu izdara. Piemēram, saku - atnes mantiņu, paspēlēsimies, viņa sēž pretī un groza galvu, kad es saku, nu kad ne tad ne - skatīšos TV, viņa aiziet, izvēlas no rindas uz sekcijas malas nolikto mantiņu vienu , atnes un piebaksta man - Re, es atnesu, un tālāk?. Tīrīgi, rātni suņuki. Bez vajadzības nerej, taču ļoti mīl "parunāties". Pret svešiem atturīgi, glaudīšanai diez ko neļaujas, bet ir pieklājīgi, ja pret viņiem izturas ar cieņu. Šajos mazajos suņukos ir ielikta liela un dziļa dvēsele. Manas sunes audzētavā mūsu ome komandē visu baru, t.sk.2 mastifus, un visi klausa, viņa visus sadala pa hierarhijām.Tas par raksturu.
Par audzētavām: Igaunijā ir 3: Fjordneck, Geriland un Mahendra. (Zināmu apsvērumu dēļ, es nevienu neizcelšu) Somijā ir ārkārtīgi daudz TS audzētavu ar pasaules vārdu, piem. Crystal Mountain, Ziestan, Tashi Gong, Bio Bio's, of Zlazano, Milisiin, u.c. bija slavena audzētava Arundina, bet šķiet, ka vairs nav, arī Zviedrijā ir daudz, bet kaut kā man nav bijusi saskare, Čehijā ir Bohemia Maestro un Modra Pisnička, Šveicē ir audzētava of Lollipop( mūsu omes dzimtene), Polijā arī kādas pāris, daudz ir visā vecajā Eiropā. Anglija ir patronāžas valsts. ASV ir daudz audzētavu, viņu līnijas nedaudz atšķiras no mūsējām krāsās un temperamentā. Krievijā šo suņu ir maz, audzētavu neesmu pat dzirdējusi.
Par izstādēm: šos suņus BESTā praktiski nesatiek, viņus redz tikai tiesneši - šķirnes zinātāji. Šie suņi nestrādā uz "show", viņi neizrādās, viņi dara to, kas patīk saimniekam. Grupā mēs ļoooti reti tiekam godalgotās vietās, i to parasti 3. ne augstāk. Ja blakus rasstanovkā ir pūdelis, ši-tcu. francis vai mopsis, tad mums tiesneša skatiens slīd pāri, neapstājoties. Ja stāvam blakus ar papiljonu, tad mūsu temperamenti nav salīdzināmi, līdz ar to - viss skaidrs. Nu, mēs taču esam ļoti parasti šuneļi pēc izskata - nekādu ekstru, kas pievērstu uzmanību. To esmu pati vairākkārt piedzīvojusi, kad grupas BESTā tiesneša skatiens aiziet garām, neaizķeroties. Tā ka cerēt uz BIS ar šiem suņiem nav vērts. Viņus ir viegli apmācīt, uzpucēt un izstādīt, bet ir bezcerīgi , parādot viņu īpašības, sasniegt augstus rezultātus salīdzinājumā ar citām šķirnēm. Ir, protams, izņēmuma gadījumi, bet... mēs visi zinām, kā tas notiek Tiesnešiem arī nekas cilvēcīgais nav svešs.
Taču ja kādam šī šķirne iekrīt sirdī, tad tas ir uz mūžu: viņi atnāk, ieriktējās un paliek tur.