Jā, it kā jau visu nevar paredzēt, bet tieši to jau es saku- pieredzi jāveido mākslīgi, rūpīgi un tas ir liels darbs. Nevar pieļaut, ka suns paliek viens pats ar kaut kādu nezināmu suni, kurš izskatās mīļs, bet to droši nevar zināt.
http://www.thewolfcrossing.org/#/axel/4534862262Ja interesē,var papētīt kādi izaug īsti Arktikas vilki, ja tie ir pareizi socializēti. Tiesa gan viņi izauga dabā, nevis tiek ņemti līdzi pilsētā vai uz izstādēm.
Bet cilvēki tur brauc daudz, jo šie vilki ir iekļauti izglītības programmās. Mums LV arī tādu vajadzētu, jo, tas gan nav pa tēmu, bet LV mednieku aprindās vilkus nīst un uzskata par teju cilvēkēdājiem, un šauj pat 2 mēnešu vecus vilka kucēnus. Tam ir savs pamats, kur gan nav vainīgi vilki. Proti, padomju savienība eksperimentēja ar vilku un suņu hibrīdiem, tie protams izmuka un sajaucās gan ar vilkiem ,gan suņiem,radot vilkam tik līdzīgus ,bet drošus un agresīvus suņu- vilku hibrīdus, kas uzbruka bērniem, sekoja vezumiem un taml. Tādēļ tagad vilkus nīst, jo nepazīst.
Labi, novirzījos no tēmas. Tātad šie cilvēki izlases kārtībā jau vairākās paaudzēs ir izselekcionējuši miermīlīgākos vilkus (kas varētu būt kaut kas līdzīgs čehiem un sārlosiem sarežģītākajā variantā) un stāsta ļoti interesantas lietas.
Pirmkārt viņi atšķir vilkus no mātes jau divu nedēļu vecumā un baro ar pudelīti. Tātad čehu vai sārlosu vajag no divu nedēļu vecuma ne gluži atšķirt no mātes, bet panākt, lai viņš redz ne tikai māti, bet arī cilvēkus, un tas notiek bieži.
Pret vilku ir jāizturas ar mieru un nosvērtību, uz vilku kliegt nozīmē visu vienā mirklī sabojāt. Tā varētu turpināt.
Pazīstu arī vienu cilvēku, kurš aiz mīlestības pret vilku hibrīdiem devies uz Kanādu un divus gadus viņus kopis. Tieši viņš stāstīja, ka vilki ir īpatnēji, bet ja viņus izprot, problēmas nerodas. Vienreiz viņš bijis ļoti sasmaržojies(viņš nestāstīja kādēļ:}) un aizgājis pie vilka hibrīda, kurš gandrīz momentāli ieķēris viņam sejā.