NU, labi, tiem, kas vēl joprojām pretojās manai teorijai stādišu priekšā faktus...
Tās, šķirnes (augumā nelielās), kas man vairāk imponē un interesē, no labām LKF audzētavām maksā apmēram 450 Ls. Vidējais kucēnu skaits - 6. Ienākumi - 2700 Ls.
Pagājušā gada nogalē parēķināju savas kucītes izmaksas, ieskaitot visu visu ieprikš minēto, sākot jau ar iegādes izmaksām, izstādēm pa Baltijas reģionu, sagrauztu dīvānu, mobīlo telefonu vadiem, kompja vadiem, transporta izdevumi, potes u.tml. Aptuveni 1500 Ls. Visas pārbaudes pārošanai ir veiktas. Pārot iespējams ar labu suni tuvākajā reģionā (Baltijā). Pārošana - 400 Ls, cik maksā kucēna barošana (neliela šķirne)? Vairāk par kādiem 200 Ls? Vet. pakal. - kādi 100 Ls? Pārējie sīkumi? Nu, un ar to visu kādi pāris simti man paliek pāri, ne?
Vai es kaut kur kļūdos?????
Par šo tēmu jau sen gribēju uzrakstīt.
Jā, tā sanāk. Ar pirmo un vienīgo suni sanāk pat kaut ko nopelnīt. Ar audzētavu-nē.
Varu minēt piemēru no manu paziņu pieredzes.
Dots- medību šķirnes kuce (no lielajām), saimnieks- aktīvs mednieks. Kuce ņemta medībām, strādā ļoti labi ( varu pateikt, ka ja saimnieks medī aktīvi un nav galīgs neveiksminieks, vienu medību šķirnes suni viņš var brīvi pabarot ar medījuma gaļu). Nu jau kucei tāds vecums pienācis, kad ir jāizlemj, vai nu pāro, vai nu vairs nepāro, bet saimniekam arī doma- kuce laba, bet jaunāka nepaliek, pienāks diena, kad viņai būs jādod pensija, un ko tad? Cik pīļu būtu palicis neatrastas, cik lielo zvēru būtu aizgājuši ar asinspēdu, cik rukšu mastā būtu palikuši neizdzīti? Ja cilvēkam ir bijis LABS medību suns, viņš vairs nespēj iedomāties medības bez sava četrkājainā drauga!!!! Vārdu sakot, ģimenes padomē tika pieņemts lēmums kuci sapārot un atstāt sev kucēnu.Kuce tika aizvesta uz medību suņu izstādi, kur ieguva eksterjera vērtējumu, turpat varēja nokārtot arī darba pārbaudi, kas reāli strādājošai kucei neradīja nekādas problēmas. Bet tā kā topošais kucēns bija domāts kā palīgs medībās, kuces saimniekam bija svarīgas arī kucēna tēva darba iemaņas, pie tam viņam bija svarīgi redzēt suņa darbu savām acīm. Šī iemesla dēļ brauciens uz tālām zemēm netika apspriests vispār. Tika sameklēts suns, kas pieder kuces saimnieka draugam, ar kuru viņš kopā bija medījis un zināja, ka tas suns patiešām labi strādā. Suns dzīvo apm. 40 km no kuces. Par pārošanu suņa saimnieks gribēja ņemt kucēnu, jo viņam arī bija kāds draugs vai rads, kas gribēja medību suni. Lai gan es biju gatava atskriet palīgā, ja kas, bet suņi sapārojās paši bez instruktora, saimnieki pasēdēja, iedzēra pa glāzītei, pamuldēja, atceroties studijas un medības, protams, runas par viesnīcu nebija, gultasvietu draugam vienmēr var atrast!
Pēc 2 mēnešiem pasaulē nāca 6 kucēni. Bez problēmām. Viens sev, viens alimentais. Tā kā kuce labi strādā, un suns arī labs, vēl uz trijiem ņēmēji radās gandrīz uzreiz. No kuces un suņa saimnieku paziņu loka. Tikai vienam kucēnam saimniekus meklēja caur sludinājumiem.
Kucēnus tirgoja pa Ls 80 un saimnieks nejūtas neko zaudējis. Un tā tas areī ir.