FCI standarts Nr.50
IZCELSMES VALSTS: Kanāda
PATRONĀŽA: FCI
ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 29.10.1996
PIELIETOJUMS: kamanu suns smagu kravu vilkšanai, ūdens suns
KLASIFIKĀCIJA:
2. grupa: pinčeri, šnauceri, molosi un Šveices ganu suņi
2.2. apakšgrupa: molosi, kalnu suņi
Bez darba spēju pārbaudes
ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS: Šķirne radusies Ņūfaundlendas salā no vietējiem suņiem un lielajiem melnajiem lāču suņiem, kurus ieveda vikingi pēc 1100. gada. Līdz ar zvejnieku ierašanos no Eiropas, parādījās dažādas citas šķirnes, kas palīdzēja šķirni formēt un pārveidot, bet būtiskās raksturīgās īpašības saglabājās. Kad 1610. gadā sākās salas kolonizācija, Ņūfaundlendas suns jau lielā mērā bija ieguvis tam raksturīgo morfoloģiju un dabisko uzvedību. Šīs īpašības ļāva tam pretoties bargajam klimatam un jūras vētrām velkot uz sauszemi smagas kravas vai kalpojot par ūdens suni un slīcēju glābēju.
KOPĒJAIS IESPAIDS: Ņūfaundlendietis ir masīvs suns ar spēcīgu ķermeni, labi attīstītu muskulatūru un labi saskaņotām kustībām.
NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS: Ķermeņa garums mērot no skausta līdz astes saknei ir vienāds ar attālumu no skausta līdz zemei. Ķermenis ir kompakts. Kuces ķermenis var būt nedaudz garāks un ir mazāk masīvs kā sunim. Attālums no skausta līdz krūšu kurvja apakšējai daļai ir lielāks par attālumu no krūšu kurvja apakšējās daļas līdz zemei.
UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Ņūfaundlendieša izskats atspoguļo labsirdību un maigumu. Cienīgs, jautrs un radošs, viņš ir pazīstams ar savu patieso lēnprātību un mierīgumu.
GALVA: Masīva. Kuces galva veidota tāpat kā suņa galva, bet ir mazāk masīva.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: plats, ar nedaudz izliektu galvaskausa virsdaļu un stipri izteiktu pakauša pauguru.
Pāreja: Redzama, bet ne krasa.
PURNA DAĻA:
Degungals: Liels, labi pigmentēts, nāsis labi attīstītas. Krāsa: melna balti-melniem un melniem suņiem, brūna brūniem suņiem.
Purns: izteikti kvadrātveidīgs, dziļš un samērā īss, klāts ar īsu, smalku apmatojumu, bez krunkām. Mutes kaktiņi skaidri izteikti, bet ne pārmērīgi.
Vaigi: mīksti.
Sakodiens: Šķērveida vai taisnais sakodiens
Acis: Samērā mazas, dziļi un plati novietotas; gļotāda nav redzama. Krāsa - tumši brūna balti-melniem un melniem suņiem, brūniem suņiem pieļaujami gaišāki toņi.
Ausis: samērā mazas, trīsstūra, ar noapaļotiem galiem, novietotas galvas sānos samērā tālu uz aizmuguri un cieši pieguļ pie galvas. Ja pieauguša suņa ausi nostiepj uz priekšu, tās gals sniedzas līdz acs iekšējam kaktiņam tajā pašā galvas pusē.
KAKLS: Spēcīgs, muskuļots, labi novietots plecos, pietiekoši garš, lai varētu cienīgi turēt galvu. Kaklam nevajadzētu būt ar pārmērīgu pakakli.
ĶERMENIS: Kaulu uzbūve viscaur masīva. Skatoties no sāniem, ķermenis ir dziļš un spēcīgs.
Augšējā līnija: Taisna un stingra no skausta līdz krustiem.
Mugura: Plata.
Jostas vieta: Spēcīga, ar labi attīstītu muskulatūru.
Krusti: Plati, apmēram 30 grādu leņķī pret horizontāli.
Krūšu kurvis: Plats, apjomīgs un dziļš, ar labi izliektām ribām.
Vēders un apakšējā līnija: gandrīz horizontāla un nekad nav pievilkta.
KĀJAS
PRIEKŠKĀJAS: Priekškājas taisnas un paralēlas arī tad, kad suns soļo vai lēni rikšo.
Lāpstiņas: ar labi attīstītu muskulatūru, novietotas slīpi atpakaļ apmēram 45 grādu leņķī pret horizontāli.
Elkoņi: Cieši pieguļoši pie krūšu kurvja.
Pēdvidus: Nedaudz slīpi novietots.
Priekšķepas: Lielas un proporcionālas ķermenim, labi noapaļotas un cieši saspiestas, ar stingriem un kompaktiem pirkstiem. Starp pirkstiem izteikta ādas plēve. Nagi melni melni-baltiem un melniem suņiem, raga krāsā brūniem suņiem. Ja ir balti pirksti, nagiem nav jābūt melniem.
PAKAĻKĀJAS: Par cik dzinējspēks, kas nepieciešams kravu vilkšanai, peldēšanai vai plata soļa speršanai, lielā mērā atkarīgs no pakaļkājām, tad ņūfaundlendieša pakaļdaļas uzbūvei ir svarīga nozīme. Gūžas kauliem jābūt spēcīgiem, platiem un gariem.
Ciskas: Platas un muskuļotas.
Ceļa locītavas: Labi izliektas, bet ne tik ļoti, lai suns izskatītos pietupies.
Apakšciskas: Spēcīgas un diezgan garas.
Pēdas: Samērā īsas, attiecībā pret pamatu vertikāli novietotas, labā attālumā viena no otras, paralēlas; nav nedz satuvinātas, nedz izvērstas.
Pakaļējās ķepas: Stingras un cieši saspiestas. Nagu krāsa kā priekšķepām. Ja ir rudimentārie pirksti, tie jānogriež.
ASTE: Kad ņūfaundlendietis peld, aste darbojas kā stūre, tāpēc tā ir spēcīga un plata pie pamatnes. Kad suns stāv, aste nokarājas, iespējams ar mazu izliekumu astes galā, sniedzoties līdz lecamajām locītavām vai nedaudz zemāk par tām. Kad suns kustas vai ir uzbudināts, aste atrodas muguras līmenī ar nelielu izliekumu uz augšu, bet nekad tā nav saritināta uz muguras vai iespiesta starp kājām.
GAITA/KUSTĪBAS: Ņūfaundlendietis kustas ar labu priekškāju izvēzienu un spēcīgu pakaļkāju atspērienu, radot nenogurdināmības un spēka iespaidu. Viegla muguras šūpošanās ir dabiska. Pieaugot ātrumam, ir tendence kājas likt vienā līnijā, saglabājot taisnu muguras līniju.
APMATOJUMS
Apmatojums: Ņūfaundlendietim ir ūdens izturīgs divkārtains apmatojums. Vilna mēreni gara un taisna, bez sprogām. Pieļaujams viegls viļņojums. Pavilna mīksta un bieza, biezāka ziemā kā vasarā, bet vienmēr zināmā mērā atrodama uz krustiem un krūtīm. Uz galvas, purna un ausīm mati ir īsi un smalki. Priekškāju un pakaļkāju aizmugurē apmatojums pagarināts. Aste pilnībā klāta ar gariem bieziem matiem, bet tie nav pagarināti astes apakšpusē.
Krāsa: Melna, balti-melna un brūna.
Melna: Tradicionālā krāsa ir melna. Krāsai jābūt cik vien iespējams viendabīgai, bet pēc izbalēšanas saulē pieļaujama viegla brūngana nokrāsa. Pieļaujami balti plankumi uz krūtīm, pirkstiem un/vai astes gala.
Balti-melna: Šim paveidam šķirnē ir vēsturiska nozīme. Vēlamais krāsu sadalījums: melna galva ar, vēlams, baltu laukumu, kas sniedzas uz purna, melni sedli ar vienmērīgi izvietotiem laukumiem, melni krusti un astes augšpuse. Pārējām ķermeņa daļām jābūt baltām un var būt ar minimālu punktojumu.
Brūna: Brūnā krāsa variē no šokolādes brūnas līdz bronzas krāsai. Pieļaujami balti plankumi uz krūtīm, pirkstiem un/vai astes gala.
Balti-melnie un brūnie suņi izstādās kopā ar melnajiem.
LIELUMS UN SVARS:
Vidējais augstums skaustā: pieaugušiem suņiem: 71 cm
pieaugušām kucēm: 66 cm
Vidējais svars ir apmēram 68 kg suņiem
apmēram 54 kg kucēm
Vēlams liels augums, bet tam nav jādod priekšroka salīdzinājumā ar simetriju, vispārēju veselīgumu, spēcīgu uzbūvi un pareizām kustībām.
TRŪKUMI:
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
• Kopskats: augstkājains, nepietiekama masa
• Kopējā kaulu uzbūve: irdena veidojuma iespaids, smalki kauli
• Raksturs: agresivitāte, biklums
• Galva: šaura
• Purns: smails vai garš
• Lūpas: izteiktas
• Acis: apaļas, izvalbītas, dzeltenas, labi redzama sarkana gļotāda
• Mugura: kūkumaina, nepietiekami stingra vai ieliekta
• Priekškājas: vājš pēdvidus, izplesti pirksti, izvērstas vai savērstas ķepas, iztrūkstoša ādas plēve starp pirkstiem
• Pakaļkājas: taisnas ceļu locītavas, satuvinātas lecamās locītavas, mucveidā izliektas pakaļkājas, savērstas ķepas
• Aste: īsa, gara, lauzta, saritināts astes gals
• Gaita/kustības: tipinošas, šļūcošas, krabjveida kustības, kustībās pārāk tuvu novietotas kājas, ļodzīga gaita, kustībās krustojas priekškājas, izteikti izvērš vai savērš priekšķepas, augstu ceļ priekškājas, aidinieka gaita
• Apmatojums: pilnīgi bez pavilnas
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
• Slikts raksturs
• pārkodiens vai nepilns sakodiens, šķībs žoklis
• īss un gluds apmatojums
• citas krāsas plankumi, izņemot baltos melniem un brūniem suņiem,
• cita krāsa kā melna vai balti melna vai brūna
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
LKF LŅLK jauno laiku vēsture
1993. gadā Rīgas pilsētas dzīvnieku mīļotāju savienība (RDZAB) maina nosaukumu un pārveidojas par Latvijas Kinoloģisko Federāciju (LKF).
1996. gadā LKF iestājas Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) sastāvā. Tad arī mainās prasības vaislas dzīvniekiem un ar 1997.gadu displāzijas pārbaudes arī ņūfaundlendiem kļūst obligātas. Visu iepriekšējo laika periodu ņūfaundlendieši un sanbernāri bija apvienoti vienā klubā. Bet 24.04.1998. gadā tiek izveidots Latvijas Ņūfaundlendiešu un Lendzīru klubs (LŅLK). Tas tiek piereģistrēts kā biedrība un kļuva par pilntiesīgu LKF biedru.
Šīs pārmaiņas izsauc krasu neizpratnes, atsvešināšanās vilni, kā rezultātā 1998.gadā klubā paliek un vaislā tiek izmantotas tikai divas ņūfaundlendiešu kuces BARDŽES DŽUNA (Barons Monlots x Amur Elf Dzesija), īp.Gabruševa un S.A.BEGIJA (Juromti Gambo x Medoring Bernara), īp.D.Dzērve.
Ņūfaudlendiešu popularitāte kritās, šķirne kļuva par eksotiku un tikai pateicoties šīs šķirnes īstajiem faniem tika radīta Latvijā no jauna. Tā kā esam pavisam neliela valsts, tad šķirnes populācijas palielināšana rit lēni. Mēs apzināmies ka katrs kļūmīgs solis vaislas darbā var izraisīt neatgriezeniskas sekas.
Klubā nemainīgi gadu no gada ir aptuveni 30 biedru ar 40-50 suņiem. Neskatoties uz nelielo suņu skaitu regulāri tiek rīkotas specializētās izstādes.
Lūk neliela statistika, lai taptu skaidrs, cik daudz darba un pūļu klubs iegulda šķirnes popularizēšanā un attīstībā:
No 1994 - 1997.gadam notika četras specializētās ņūfaundlendu izstādes.
1998 - 1999.gadā izstādes nenotika.
2000.gadā Ⅴ specializēto izstādi tiesāja Ligita Zaķe (Latvija) – piedalās 36 suņi.
2001 - 2002.gadā izstādes nenotika.
2003.gadā Ⅵ specializēto izstādi tiesāja Onsetek-Schenk (Nīderlande) – piedalās 19 suņi.
2004.gadā Ⅶ specializēto izstādi tiesāja Inese Pablaka (Latvija) – piedalās 16 suņi.
Sakarā ar lielāku metienu skaitu, aktīvāku LŅLK biedru atbalstu 2005.gadā tiek rīkotas 3 specializētās izstādes:
Ⅷ specializēto izstādi tiesāja Ligita Zaķe (Latvijas) – piedalās 15 suņi.
Ⅸ specializēto izstādi tiesāja Rodu Hubenthal (Norvēģija) – piedalās 34 suņi.
Ⅹ specializēto izstādi tiesāja Inese Pablaka (Latvijas) – piedalās 25 suņi.
Sākot ar 2006.gadu mūsu rīkotajās specializētās izstādēs sāk piedalīties ārvalstu dalībnieki no Igaunijas, Lietuvas, Somijas. Pie tam to skaits ir 2/3 no visu dalībnieku skaita.
Ⅺ specializētajā izstādē tiesāja S.Pastarnakova (Lietuva) – piedalās 25 suņi.
Ⅻ specializētajā izstādē tiesāja R.Kadiķe - Skadiņa (Latvijas) – piedalās 39 suņi.
2007.gadā ⅫⅠ specializētajā izstādē tiesāja L.Liz-Beth C (Zviedrija) – piedalās 40 suņi.
2008.gadā ⅪⅤ specializētajā izstādē tiesāja R.Rotner (Slovēnija) – piedalās 37 suņi.
2009.gadā ⅩⅤ - “Jubilejas - 15” specializētajā izstādē tiesāja Adriana Griffa (Itālija) – piedalās 70 suņi!!!