chestresss wrote:Principā jau nevajag katru vārdu saprast burtiski, protams , ka suni audzinājām, vai tad mums vajadzēja pret kucēnu visu laiku būt ar stingru attieksmi, nekāda mīļuma uttt....
Un neuzskatu, ka es tagad būtu visur tā vainīgā, ka sunis lec virsū citiem utt...
Es šajā forumā uzrakstīju, lai cilvēki kuriem arī bijušas šādas problēmas , uzrakstītu, kā viņi tikuši ar to gālā, lai varētu arī pati to izmēģināt, ja nē, tad tālāk uz suņu skolu.....nevis lai mani noliktu un pataisītu par visu vainīgo!!!!
Arī paziņām ir bijuši bokseri un diemžēl arī šīs pašas problēmas, kā lekšana utt.....tad nu laikam sanāk, ka lielākā daļa bokseru saimnieku ir vainigi!!!!!
A kušs ir vainīgs, varbūt suns? Vai kaiminiene? Vai foruma dalībnieki? Audzināsana nenozīme "pret kucēnu visu laiku būt ar stingru attieksmi, nekāda mīļuma uttt...." Mēs tacu mīlam mūsēuos bērnus, bet ts nenozīme visatļaujtību. Mēs viņiem mācām, ko drikst un ko nedrikst; kādreiz ļaujam kļūdīties vai nokrist lai bērni saprastu un apzinātu savas darbības sēkas utml. Un tas viss nenozīme "nekāda mīļuma", vai nē?
Lai audzinātu un apmācītu suni svarīgi saprast arī šo sugas psiholoģiju un savstarpējas attiecības, jo pēc manas pieredzes nav lietderīgi mācīt saimnieka un suņi, kuriem nav uzcelti pareizas hierarhijas attiecības- tas būs milzīgs ieguldīts darbs ar niecīgiem panākumiem. Protams arī jārēķinās ar konkrētas šķirnes īpatnībām.
Suns mums nav parāda itin neko, bet mēs viņam ui cik daudz: i barot, i rūpēties par veselību, i nodarbīnāt gan fiziski gan emocionāli un vēl dauzd visādu pienākumu... Vairākus gadus brinos- priekš kā cilvēkiem tas viss vajadzīgs?
Teikšu godīgi- es nodarbojos ar savu suņu apmācību un audzināšanu pirmkārt deļ sava sliņkuma. Nu negribu es padsmit gadus ķert skrienošu prom suņi, negribu karāties citā pavada galā. Man pat pavadu ņemt sliņkums- vieglāk iemācīt suni iet visur bez pavadas un uz vairākiem gadiem aimirst par problēmām. Negribu ārstēt apēdušo kādu draņķi - labāk iemācīšu neēst no zemes. Es negribu lamāties ar citiem cilvekiem par sava suņa slikto uzvedību - labāk es klausīšos komplimentus cik mans suns ir gudrs
(nu jā, tas tiešam patikami
). Es negribu šķirties ar draugiem- es audzināšu suni tā, lai mani draugi būtu priecīgi redzēt pirmkārt manu suni un mani
zaodno Es netaisos atstāt suņus mājās vai suņu viesnīcā kad braucu atpustīties utml. Tas viss aizņem ap gadu, un pēc tam vairakus gadus vari baudīt dzīvi ar labi audzinātu, neproblematisku un prieku dāvinošu suni.
Nu a ja tev kopā ar suni ir kādas kopējas darīšanās, dzīve vispār paliek ārkartīgi interesanta un ar notikumiem pilna.