KO pasargāt?!! Parasti ir jāsargā suns! Lai viņam netraumētu psihi sākot no kucēna vecuma, kad dažāda izmēra sīči metas virsū nelabi bļaudami, vēlāk no skuķenēm mīksto mantiņu vecumā, kas ir gatavas sunim izspiest zarnas pa muti laukā aiz lielas mīlestības un puišeļiem ar riteņiem, kas brēc ne sliktāk par ugunsdzēsēju mašīnām un noteikti cenšas sunim iespert, iesviest ar akmeni vai iesist ar koku vai vismaz paņerkstēt?! Vai no bērnu vecākiem, kas šitās izdarības redzot, savu lolojumu vis nesavāc? Un vēlāk, saņemot pieauguša suņa normālu atbildes reakciju, staigā pa tiesām.
Vai no citu suņu saimniekiem, kas briesmīgi vēlas socializēt savu suni, paši būdami krietnā reibulī un nesaprotot, ka ne jau uz viņa suni manējais ārdās laukā, bet gan uz viņu pašu, kas zvārojas pie vārtiem?! (Mums šitas patlaban ir ļoti aktuāli, jo viens mūdzis ar savu pusVASu regulāri speciāli vazājas mums garām. mana sune rej kā traka, jo mūdzim normāla kondīcija ir smirdoša + reizēm ir vēl blakus arī puišelis , kas ņerzojas nagus ieplētis un kaitina manējo) Stulba tauta, stulbi bērni un neko labāku te nevar sagaidīt! Tā ka es labāk sargāju savu suni un ar mūdžiem un viņu atvasēm izrēķinos bez suņa klātbūtnes.