pepper
nebij laika kādu brīdi paskatīties te. Ideāli es par slodzēm nezināšu, ikdienā jau mierīgi pietiek ar pastaigām, kurās suni drošās vietās palaiž izskrieties kārtīgi, manējā piem. pēc kociņiem var skriet kaut bezgalīgi. Kucēnu nedrīkst pārāk pārslogot, lai nesabojā locītavas, ja mani, ka pārskējies sāk gandrīz klibot, ierobežo slodzes. Pa kāpnēm ir individuāli - es pirmos pāris mēnešu nesu lejā, bet augšā viņa jau 3,5 mēnešu vecumā traki gribēja skriet pati. Parasti pa kāpnēm un stāvām vietām pati iet ļoti prātīgi, pa pļavām gan jož kā vējš. Lielu suni jau var radināt arī skriet blakus velosipēdam, taču ne jau pārlieku ātri un tikai, ja ir labi apmācīts, citādi noraus gar zemi, ka nemetas, jo ir ļoti spēcīgs suns. Ja tev no rīta pusstunda sanāk, vakarā stunda, ja vēl pa dienu pusstunda, man jau šķiet, ka pietiek. Pa mājām jau arī padarbojas, jož pēc bumbiņām utt.
Ja godīgi, mēs patreiz pamatīgi slinkojam, jo ārā auksti un Borai pašai ilgi staigāt negribas, nokārtojas un fiksi laiž no parka mājās, vēl paskatās uz mani atpakaļ - kur tu tik ilgi čammājies, man auksti! Pastaigāšanās lēkmes viņai uznāk reti, kad negrib mājās, parasti tad, kad dēls pusdienlaikā viņu izved ārā, viņam darbs ir pēcpusdienā un ja viņam jāsteidzas, tad Borai obligāti visas vēstules jāizlasa un katrs krūms jāapošņā.