Mūsu situācija: zeltainais retrīvers (tīršķirnes, ar c/r), pēc 2 dienām paliek 3 mēneši. Mums šis ir pirmais suns, tapēc pieredzes nav, ceru uz jūsu atsaucību.
Visu laiku esmu mājās ar mazo, sekoju līdzi ko un kad viņš dara, par palaidnību sodu ar skaļu FŪ un NEDRĪKST, mazais saprot un pēc sejas izteiksmes spriežot - nokaunās un nolien maliņā mierīgi pasēdēt. Regulāri rotaļājamies, ejam pastaigāties, sunim tik tiešām tiek pievērsts daudz uzmanības, pie katras pareizas un labas rīcības uzslavēju, pie nepareizas atkal FŪ un NEDRĪKST. Kā jau visi kucēni, mazais spēlējoties koda rokās (agrāk ļoti izteikti, tagad jau mazāk), samīļot nevarēja - plēsa matus, ieķēra drēbēs, atkal iekoda. Šādā situācijā atkal nejaukie FŪ un NEDRĪKST, un kucēns tika pastumts nost, uzmanība tika novērsta (tipa - iekodi, viss, apvainojos). Berot bļodā ēst viņš sākumā kā nobadojies metās virsū barībai, rija, aizrijās, izspļāva un tad tikai ēda normāli. Tagad esam iemācījuši pirms barošanas apmēram 1m attālumā no bļodas SĒDI, un mazais drīkst iet klāt tikai tad, kad esmu piecēlusies un eju prom no bļodas (uzreiz saku ĒD). Vairs nekādas rīšanas, spļaušanas un steigšanās, viss mierīgi. Kaltētos kuņģus dodot vienkārši iemetu to būrī, mazais iet pakaļ un grauž (lai zina, ka būris ir labs), es netraucēju. Agrāk kad mazais ēda sauso barību mēdzu ar roku pa bļodiņu parakņāt, pavilkt bļodu šurpu turpu (saskatījos animal planet - animal cops, kur pārbauda suņa agresivitāti), nekad nekādu problēmu. Tagad kādu laiku nebiju to darījusi, tikai kaltēto peni dodu vairākas reizes grauzt 1 gab (iedodu, kādu laiku grauž, tad noņemu, nākamajā dienā atkal dodu to pašu, jo turās viņš ilgi) - nekad nekādu problēmu.
Tagad 2 dienas nebiju mājās, suns palika ar mammu. Atbraucu mājās, atvedu viņam jaunu mantu - virve, galā mezgls un kaltēta cūkas auss. Iedodu, viņš grauž. Sākām ar mammu runāt par grūmingu, piegāju pie mazuļa, rādīju mammai kur un kā viņš būs jāfrizē kad būs lielāks. Pacilāju ausis, šur tur piebakstīju, parādīju, kucēna galvu pagrozīju šurp turp (kucēns tikmēr grauž kaltēto ausi), un ko es dzirdu? Mazais ierūcās. Sākumā nepievērsu uzmanību, biju aizrunājusies par grūmingu, tad ierūcas vēlreiz, vēlreiz, sapratu kas notiek. Tad speciāli vēl pačamdīju kaklu, galvu, viņš sāk rūkt, ierējās, pakampu aiz čupra un sapurināju, uzbļāvu NEDRĪKST (tā taču dara kucēnu mammas, vaine?). Tad atkal devu mazajam grauzt ausi, atkal speciāli čubinājos ap purnu, atkal uzrūca, NEDRĪKST, tad čubināju, čubināju, šis sāka rūcot uzriet (nezinu kā paskaidrot - tāda skaņa ir brīžos, kad suņi nikni metas kādam virsū). Nezinu vai gribēja man kost, jo turēju viņu aiz čupra un man klāt netika, bet kājās viņš bija salecies. Sapurināju aiz čupra un ļāvu turpināt grauzt ausi. Pēc 5 min atkal eju klāt, pačubinu, viss mierīgi, slavēju, paijāju, drusku paaiztieku kaltējumu, viss mierīgi, slavēju. Tad atkal pēc 5 min eju čubināt, ik pa brītiņam uzrūc man, tad es aši NEDRĪKST. Vairāk arī nekas nav noticis, vien šo mantu atņēmu un sīkais mierīgi guļ. Tas viss notika apmēram pirms 1h.
Nu tāda situācija, esmu neizpratnē. Vai tas ir pieļaujami 3 mēnešus vecam kucēnam?
No 4 mēnešu vecuma apmeklēsim suņu skolu.
Vai šo var izmantot 3 mēnešus vecam kucēnam?
murkata wrote:nu man arī tā sķiet. vārdu sakot, saimniekiem jāpārdomā attiecības ar suni. bet nekādas vardarbības cilvēciskā izpratnē. suņu ietekmēšanas paņēmieni: purināšana aiz čupra, piespiešana pie zemes kamēr beidz tirināties (kaut vai uzguļoties virsū, lai jūt respektu pret barveža izmēru un svaru), rūkšana, ignorēšana par pārkāpumiem. ignorēšana, starp citu, lieliski iedarbojas. barā tas ir pats briezmīgākais - būt izstumtam. dabā izstumtie iet bojā. ja suns (nesaku mans ) rūktu uz mani, es noteikti ļoti skaļi ierēktos "Fu". tik skaļi, lai viņš samulst. var būt var pamest kaut k;ādu priekšmetu sāņus, lai novērstu uzmanību un tad sagrābtu aiz čupra un ar visu svaru noggāztu zeme, uzguļoties, vai uzsēžoties, lai ir vieglāk kontrolēt. ja suns rūc ir jārēc pretī. berz vārdiem, jo tiem nav nozīmes un cik vien spēka jāspiež pie zeme. var apmest uz muguras un ar abām rokām ieķeroties "krāgā" piespiest galvu pie zemes. skatīties acīs un rēkt. sunim jāpaliek pilnīgi mierīgam. tikai tad var palaist un kādu stundu pat neskatīties virsū. izvaiŗīties no acu kontakta. suns meklēs to, mēģinās ielūkoties, nāks ošņāties. tad jāatgrūž, lai saprot, kas ir vadonis un cik neapskaužamā situācijā nonācis suns.
man suns brīvi atdod kaulu. dažreiz pat ir izdevies viņu pieaicināt atnest man un atdo rokās... bet tas ir panākts nevis ar nospiešanu, bet ar maigumu. iedod kaulu, mmmmm, cik garšīgs, om nom nom, nu ņem. to gan mēs darījām pašā sākumā. nekad nav bijušas rotaļas tipa, atdod kauliņu, apēdīšu, atņemšu, ali zuns rūc un satraucās. nekad! arī bērniem neļauju. ai, nu ir visādas lietas, kas darāmas bērnībā. tagad nāksies suni sākumā nospiest hierarhijas apakšgalā un tikai tad runāt par uzticēšanos, rotaļāšanos utt.
Vai var 3 mēnešus vecu kucēnu rūkšanas brīdī aiz kakla-čupra (protams tā lai nenožmiedz) piespiest pie zemes un uzbļaut/uzrūkt?
KO DARĪT ?
Ps. AnitaJ, rakstu jums PM
Pss. Tūliņ rakstīšu vēstuli audzētājai.