Žube, Sīks, Vega, Muša un citi zvēri...

[aerial]

Nu un mūsu beidzamais ieguvums ir 1/4 suņa - Beļģijas grifons Muša - lūdzu cienīt un mīlēt!

pagaidām tikai šāda bilde, jo tā kā esam noplūkāti un neizskatāmies "pri polnom porade", tad nolēmu defektu pārvērst par efektu - vismaz varēsiet pajautroties

[Sisija]

aerial , kāpēc 1/4 suņa .

[aerial]

Kas attiecas uz mums pašiem (mani un cienīto), lielāko daļu laika, protams, aizņem zoo, taču nav jau tā, ka nekas cits uz pasaules mūs neinteresē. Piemēram, man ļoti patīk gatavot - zinātāji saka, ka sanāk tā tīri neko (varbūt ar laiku iemetīšu šeit kādu bilžainu recepti ar to, ko esmu gatavojusi).
Pagājušajā gadā nolēmām pirmo reizi "dzīt vīnu" - un sanāca! No 45 litriem ir palikuši labi, ja kādi 3-4, jo ikreiz kaut kur brucot ciemos ir jāpaķer pa pudelītei ciemakukulim. Ja tā godīgi, tad paši neko daudz no tā visa kvantuma nokopuši neesam. Tagad "briest" vīns uz bērzu sulu bāzes ar upenēm, citroniem, apelsīniem un rozīnēm - solās būt gards!

Vēlreiz atkārtošu lūgumu - ja kādam ir lieki āboli un plūmes - labprāt paņemšu tos savā apgādībā!

Ir vēl daudz un dažādu sīkumu, bet visu tā uzreiz ij neuzrakstīsi... Gan jau ar laiku, gan jau...

[aerial]

aerial , kāpēc 1/4 suņa .

Tāpēc, ka vesels suns sākas no 35kg un uz augšu - grifona pāris kilogrami ir labi, ja 1/4 suņa

[Zanuks]

par vīnu tiešām varu apliecināt - GARDS
un ēdieni ar sanāk - ņamm, ņamm

[Anita :)]

par vīnu un ēdieniem neko nevaru teikt, neesmu tikusi pie proves, bet par Tavu rakstīt prasmi gan varu apgalvot - vienreizēji!!!
Un ņemot vērā to, kā te viss tiek pastastīts (tik interesanti, aizraujoši) un ir kas apliecina vīna un ēdiena kvalitāti, es ticu uz vārda!
Ko es varu teikt - Tu esi Malace!

[aerial]

Paldies meitenes! Ja jau ir pieprasījums, tad jau būs arī piedāvājums. Rakstīt man patīk gandrīz tik pat ļoti kā gatavot, galvenais, lai būtu vienlaikus divi faktori, ko minēju jau pašā sākumā, iespējas un iedvesma. Par ko rakstīt jau vienmēr var atcerēties - gadījumi ir daudz un dažādi.

Runājot par vārdiem un smieklīgiem atgadījumiem. Starp citu, man liekas, ka šajā stāstā figurē arī Tu, Anita (vismaz pēc avatara spriežot)

Sīks pie sava vārda ir nogājis garu ceļu. Sākās viss ar to, ka suns vests no Krievijas, pēc papīriem Alta Brava Jastreb - nu, atzīsiet taču, ka latviski īpaši nekādi neizlocīsi. Tities sarunās ar krievvalodīgajiem problēmu nav – tā arī sauc – jasj. Kad atvedām viņu mājās, tad bija izmisums, jo ne uz ko viņš neatsaucās. Atcerējos, ka audzētāja viņu kaut kā sauca, bet kā tieši – ne pa kam. Zvanīt vēls, rakstīt – nav online, nu neko, jādomā pašiem. Atcerējos vien to, ka man radās asociācijas ar vistu saukšanu – tipa „cip, cip”, bet ne gluži tā. Sāku štukot – laikam tak jau „puķa, puķa” . Pamēģināju, jā! Iet tā lieta! Atsaucas lamzaks! Tā nu viņu sāka saukt par Puķu. Piebildīšu vien to, ka beigās izrādījās, ka audzētāja kucēnus bija saukusi „kuķ, kuķ”, bet tas jau vairs nebija svarīgi.
Nu un te seko divi jautri atgadījumi saistībā ar šo „vārdu”. Pirmais atgadījās ar manu omīti, kad aptuveni gada vecumā nolēmām aizbraukt apciemot audzētāju uz Maskavu + paskatīties, varbūt noslēgt Krievijas jauno čempionu. Pirms braukšanas devāmies apciemot omīti. Sēžam, dzeram kafiju, ēdam pīrādziņus, kad omīte pilnā nopietnībā jautā - a kā jūs to suni tajā Krievijā sauksiet? Es mazliet samulsu, bet saku, ka par Puķu. Tad omīte vēl nopietnākā balsī saka – bet, vai tas ir prātīgi? Viņiem tak prezidents Putins, ka jūs kaut kur nesavāc un neieliek aiz restēm. Lieki teikt, ka man sākās histēriska smieklu lēkme, jo no tāda aspekta šo Sīka vārdu nebiju aplūkojusi. Omīte tika nomierināta ar argumentu, ka tik traki jau nav, ka tieši labāk, jo kurš gan prezidenta vārda brālim atļausies nedot labas vietas izstādē?

Otrs gadījums bija apmācībās Kleistu mežā. Visu laiku mācījāmies pie Sčerbina, bet tā kā bija jaunā grupa savākta, a šiem pirmā nodarbība, tad tie, kas bija vairāk vai mazāk šo to apguvuši, tika nodoti gādīgajās palīga rokās (un man liekas, ka šis palīgs kā reiz bija Anita ). Nostādīja mūs līnijā, deva kaut kādus uzdevumus, kas pēc kārtas jāpilda (ka tik ne aportēšana), kad instruktora palīgs saka – puisi ar suni Ziediņu, soli uz priekšu. Es stāvu maliņā un domāju – kurš idiots suni ir nosaucis par Ziediņu!? Neviens no rindas neatsaucas, aplīgs saka jau uzstājīgāk – puisis ar suni Ziediņu, soli uz priekšu. Visi sāk skatīties pa malām, kurš gan ir tas idiots, kas tā suni nolamājis? Palīgs - Jā, jā, jūs, kas stāvat blakus aziātam ar Austrumeiropas aitu suni.

Kad man pieleca, es kādu pusstundu iekšēji raustījos krampjos! Puķa – Puķīte – Ziediņš – viss ir skaidrs kā 2X2! Lūk, gadās arī tā.

A par to kā Sīks kļuva par Sīku, nemaz ij neatceros. Man liekas, ka tas saistīts ar to, ka kādreiz sensenos laikos viņš bija mazāks par Žubi, bet varbūt es maldos. Lai vai kā – atkarībā no situācijas un vēlamā rezultāta tiek izmantoti abi šie vārdi, uz kuriem Sīks lieliski atsaucas. Un, par spīti pieņēmumam, ka daudzi vārdi jauc sunim galvu, varu apgalvot, ka tā nebūt nav. Vismaz maniem daudzvārdu suņiem noteikti nē!

[BaibaB]

man visi suņi tiek saukti vairākos vārdos un to variācijās: Enija/Ene/Enucītis, Robis/Robčiks/Robičeks, Tara/Taronis/Taronītis, bet tam vēl visiem kopējie vārdi: suņi!, kuces!, meitenes! (uz abiem pēdējiem atsaucas arī Robis ), šnauceri!
viņi lieliski saprot, kad teiktais attiecas uz viņiem. un reizēm vari saukt viņus pilnā ciltrakstu vārdā, bet viņam ir po...

bet kādu receptīti gan es gribētu sagaidīt.

[Anita :)]

nē, nē, nē, tā neesmu es (a varbūt ko vnk neatceros, man jau visādi pēdējā laikā gadās) ... Te forumā ir Anita, bet es Anita ar smaidiņu
Es pie Andreja esmu bijusi 2x un tikai vērotājos, tā maliņā, tā klusiņām. Ar Elbrusu trennējas mans draugs

[FANE]

[quote="aerial"]instruktora palīgs saka – puisi ar suni Ziediņu, soli uz priekšu. Es stāvu maliņā un domāju – kurš idiots suni ir nosaucis par Ziediņu!?

Dīvaini, ka Tevi nepārsteidza tas, ka tiki par puisi nodēvēta , bet par tiem daudzajiem vārdiem taisnība, mūsējiem ir vismaz 4-5 kļičkas(visām dzīves situācijām) un visas strādā.

[aerial]

instruktora palīgs saka – puisi ar suni Ziediņu, soli uz priekšu. Es stāvu maliņā un domāju – kurš idiots suni ir nosaucis par Ziediņu!?

Dīvaini, ka Tevi nepārsteidza tas, ka tiki par puisi nodēvēta , bet par tiem daudzajiem vārdiem taisnība, mūsējiem ir vismaz 4-5 kļičkas(visām dzīves situācijām) un visas strādā.

Nepārsteidza, jo mani neviens par pusis arī nenodēvēja Kā jau minēju, es stāvēju maliņā, un ķiķināju, bet suni mācīja Raimonds.

Anita (ar smaidiņu)

kā reiz dēļ šnaucera avatarā arī nodomāju, ka Tu tas palīgs biji, jo toreiz bija meitene gariem gaišiem matiem un ar šnauceru. Nu tad neko, tad neesi Tu

[Anita :)]

tā varēja būt jaukā Ruta! Viņa ir super jautrs cilvēciņš un vienmēr pūrā ir kāds jociņš
Tas šnaucers ir Andreja suns un viņš piedalās (cik esmu redzējusi) visos trenniņos.

Eh, a ja par mani, garo matu vairs nav... bet tpu tpu tpu, šnaucerīts gan

Nekas, ka nebiju es, toties man patika pats stāstiņš un tas bij galvenais

[Korfa]

Forumā viņa ir kā siemens jaaaaautrriiiii!!! Puķīte

[aerial]

Forumā viņa ir kā siemens jaaaaautrriiiii!!! Puķīte

Nu re, kopīgiem spēkiem atklājām cilvēku, kas "nolamāja" Sīku par Ziediņu

[aerial]

Labi, te būs viena no aizejošās (vai aizgājušās?) vasaras desertu receptēm - melleņu "slapjkūka" (slapjkūka, jo bija paredzēts kā biskvīts ar mellenēm, taču mīklas gatavotāja neapdomības dēļ (tas ir, manis dēļ) kļuva par slapjkūku - nepadomāju, ka mellenes arī dos savu mitrumu)

Sastāvdaļas:
3 glāzes miltu
3 glāzes kefīra
3 olas
1-1,5 glāzes cukura
naža gals sodas
sauja melleņu
(pēc rezultāta spriežu, ka vajadzēja mazliet vairāk sodas un mazliet vairāk miltu, bet nu, man nav pretenziju arī pret "slapjkūkām" - vismaz neviens nuzdrošinās žēloties, ka ir pa sausu starp citu - no tā "slapjuma" garša necieta )

Pasniedzam ar saldējumu un saldētām mellenēm - ņammmm

[Anita :)]

es pusi dienas domāju par šokolādīti (sakārojās ko gardu), bet tā arī nesaņēmos aiziet uz veikalu (tas lietus man kkā traucē), bet te tāda gardumbilde, ka aizmirsās mana iekāre uz šocenīti... mmm, neganti

[BaibaB]

šovakar ne, mums rīt izstāde, bet kaut kad drīzumā pamēģināšu šito kūku. droši vien, ka melleņu vietā var likt arī ābolus vai jebko citu. nosalušas mellenes laikam septembrī neatrast.
cik ilgi un kādā temp. cepi?

[aerial]

Tieši tā, klāt var likt to, kas pašam tīk un ir pieejams mājās. Esmu cepusi gan ar āboliem, gan rozīnēm, gan kakao, gan vienkārši tāpat. Cepu, ja nemaldos (vienkārši es visu vairāk vai mazāk daru "uz aci") 180 grādos kādas 30-45min. Tagad jau arī tās plītis katram savādākas. Bet idejas līmenī gatavību var noteikt pēc tā, ka pie koka irbulīša nekas pēc iebakstīšanas nepielīp + augša kļuvusi patīkami brūna.

Galīgi piemirsu - vēl tur ir mazliet eļļas pie tās mīklas!!!! (es leju uz aci - varētu būt kādas 2 ēdamkarotes!)

Vispār jau šī ir mūžsena un variējama recepte. Oriģinālā ir 3 glāzes cukura, bet man personīgi tas šķiet par daudz. Labums no šīs receptes ir tas, ka "ja jums mājās nekā nav..." Piemēram, vīra omīte ar šādu pamatni (3X3 + naža gals sodas) cep visparastāko plātsmaizi ar āboliem (to, kurai vēl lej krējumu ar cukuru virsū) - par garšas īpašībāmšudzēties nevar, parasti viss tiek notiesāts līdz pēd'jam.

[undd]

Nu Tu jau mani pazīsti, bez visām manām citām burvīgajām rakstura iezīmēm es vēl arī esmu slinka uz gargabalu lasīšanu neatejot no kases, tad nu tagad, izlasot šito visu neatejot no kases, domāju, kāpēc Tu velnsparāvis neraksti grāmatas?! Forši, tiešām

[aerial]

undd, tu man glaimo - iešu stūrītī un nosarkšu Bet, lai vai kā paldies