Latvijas suņu agresija

[dresetajs]

murkata

OK, instruktoru pietiek un tiks uz apmācību viegli. Pie kura instruktora Liepājā var apgūt frizbi un adžiliti? Tas tak izklaide, pat nav tik sarežģiti, ka VDK

[silverequs]

Jūs te teicāt, par mazajiem suņiem apmācību. Mazajam man tiešām neko daudz nevajag zināt, vienkārši 2 komandas šurp un blakus, tāpēc, ka citi suņi viņu neinteresē, jo bērnībā netika socializēts manas nostājas: "ak vai tas lielais tak apēdīs manu sunīti" dēļ. Blakus iet visu laiku, pilsētā varu mierīgi iet bez pavadas. Viņa agresiju pret citiem esmu nopresējusi līdz minimumam, jo mani viņš klausa. A kas vēl vajadzīgs? Aportē suns ideāli, to arī iemācīju, bet sadzīvē to nevajag. Sēž guļ, perekti zin, kur ir viņa vieta. Faktiski, man pietiek ar to, jo zvērs pēc definīcijas ir klausīgais, tikai tā tikšana līdz tam galarezultātam atšķiras no pieejas pret lielo suni.

[dresetajs]

Starp citu, par maziem suņiem- Igaunijā tieši dekorācija ir stabīls instruktoru darbs gan ziemā, gan vasarā (telpās)

[dresetajs]

murkata

OK, instruktoru pietiek un tiks uz apmācību viegli. Pie kura instruktora Liepājā var apgūt frizbi un adžiliti? Tas tak izklaide, pat nav tik sarežģiti, ka VDK

Tā kā tulit braukšu uz Igauniju uz kārtējo mācību utml., otrs jautājums ja uz pirmo atbildēsiet viegli Kur man priekš sevis atrast MGD, frizbi, Obedience instruktoru? Labi- var ne tikai Rīgā, visa LV Apsolu- braukšu! (tas tak tuvāk ne ka Igaunija būs. Ja būs )

Atbildot uz pirmo neaizmirstiet novertēt instruktora spēju strādāt ar lēciena tehniku, apmācīt suni lekt pakaļ šķīvim tehniski pareizi un veselībai nekaitīgi

[murkata]

ok, padodos. nav nekā no minētā.

[dresetajs]

murkata, bet mūsu spēkos to mainīt!

[dobermanis]

Es gan uzskatu, ka apmācības veidam - VPK, VDK, IPO vai citiem , pat nav galvenā nozīme. Manuprāt galvenais būtu tas, ja cilvēki iegādājoties suni - neatkarīgi no tā vai lielu, mazu, šķirnes, bezšķirnes- saprastu nepieciešamību apmācīt suni un būtu gatavi arī mācīties paši un apmācīt savu suni. Ja cilvēki būtu kaut cik vairāk izglītoti suņu uzvedības, apmācības un arī juridiskajos (attiecībā uzsuņiem) jautājumos, tad situācija LV nebūtu tik bēdīga. Vēl jau arī trūkst elementārās pieklājības un cieņas attiecībās ar citiem suņu saimniekiem, neprotam mēs respektēt citus līdzpilsoņus un viņu mīluļus.
Agresija - daļēji iedzimtība, daļēji nepareiza audzināšana, daļēji sava saimnieka atspulgs, daļēji velme iegūt sev "briesmīgu sargu" ar izrietošajām sekām. Bet no otras puses - tas pats respekta trūkums pret cita saimnieka lūgumu nelaist savu suni klāt, jo labs saimnieks apzinās sava mīluļa raksturiņu, var paredzēt suņa izturēšanos un jau laicīgi censties novērst konfliktu, ko atkal "draudzēties gribošie" nespēj adekvāti pieņemt. Labāk ir nepieļaut konfliktu suņu starpā nekā šķirt saplūkušos suņus, sākt konfliktu saimnieku starpā, kas reizēm beidzas gandrīz vai ar pašu saimnieku izkaušanos (ir bijuši gadījumi )
Socializācijai ir jābūt obligāti, bet nevar aizmirst, ka suns tomēr ir dzīvnieks un nekad nebūs tā, ka viņam patiks pilnīgi viss un visi uz pasaules, ar to ir jārēķinās. Piemēram manam sunim nezin kādēļ neiet pie sirds sievietes, nav mazākās saprašanas - kādēļ tas tā (tas notiek jau no pirmās stundas , kopš suncis ieradās manās mājās ) , es smejos, ka laikam viņam ar vienu sievieti jau pietiek līdz kaklam (mani), virsū jau nevienai nebrūk, bet ārkārtīgi piesardzīgi kontaktējas un ja ir iespēja , tad labāk vispār izvairās no kontakta. Tomēr es savu suni neuzskatu par agresīvu, jo visās situācijās viņš uzvedas adekvāti , vien , zinot viņa īpatnīgo izturēšanos pret sieviešu dzimumu, sekoju līdz , lai suns neiztaisa ČP.
Esmu priecīga par katru, kas atnāk uz suņu skolu mācīties, jo tad būs par vienu gudrāku, izglītotāku saimnieku un suni vairāk. Pie mums laukos vairāk ir nepieciešams , lai cilvēki apmācītu suņus kaut vai elementārajā paklausībā, jo jau tas ir daudz tagadējos laikos. Ja kāds vēlas ko vairāk - lūdzu, trenējamies arī suņu sportam.
Līdz ar saviem kursantiem mācos arī es , jo būt par instruktoru jau nenozīmē tikai mācīt citus, bet mācīties arī pašam, sekot līdz jaunumiem un paņemt sev to, kas nepieciešams.
Skumji ir lasīt forumos un diskusijās tekstus, ka suņu skolā var neiet, suni var mācīt pats no grāmatas vai i-neta, vai vēl gudrāk - suns nav jāmāca vispār. Apmācības virsotnes, kas pēdējā laikā ir dzirdēts un lasīts - suns prot sēdēt, dot ķepu, prasīt ēdienu, riet.... Tas jau esot bezgala gudrs suns un vairāk nekas neesot nepieciešams. Bet cilvēki aizmirst to, ka katrs suns ir savādāks, katram pārim (suns-saimniek) ir savādāks kontakta līmenis, Saimnieka apņēmība, pacietība, mērķtiecība arī atšķiras, izlasītā teksta uztvere un sapratne arī mums katram ir savādāka, tā ka nevar ideāli apmācīt suni tikai no i-neta vai grāmatas (it sevišķi, ja pilnīgi nav iepriekšējās pieredzes, ja suns ir tā teikt ar raksturiņu utt.), pieļaut kļūdas var ātri , sabojāt suni arī, bet izlabot - tur būs nepieciešams daudz daudz lielāks darbs un laiks.

[Sisija]

Runājot par instruktoru pieejamību, jā, instruktoru ir daudz, bet apmācības kvalitāte ir nu ļoti, ļoti atšķirīga. Labi, ja suņa saimniekam ir kaut neliela pieredze pašam un, tādā gadījumā, arī iespēja izvērtēt vai apmācības pie konkrētā instruktora ir lietderīgas... Nepieredzējušam cilvēkam, aizejot uz nodarbību pie "nepareiza" instruktora, tiešām var zust vēlme turpmāk apmācīt suni, protams, ja šī apmācība nav obligāta.

[guna]

Nu nav viss aarzemees tik skaisti kaa izskataas no malas-peec 2 seit nodziivotiem un vairaak vai mazaak sunju pasaulee pavadiitiem gadiem esmu zaudeejusi visas iluuzijas par skaisto un pareizo sunju apmaaciibu un audzinaasanu
K'a jau kaads augstaak rakstiija- cilveekiem bail no sodiem un taapeec sunji jau no kuceena vecuma tiek nevis maaciiti bet gan ierobezoti. Pilniigi normaali ja kuceenam lieto kaklasiksnu-uzpurni, kas nelauj vinjam vilkt vai speciaalo kruusu siksnu kas sniedz taadu pasu efektu, nelauj sunim izraadiit interesi par bumbu, zirgu utt. Liidz ar to izaug sunji, kurus dziivee neinteresee nekas un kuri leenaa garaa caapo blakus vai aiz saimnieka ar sejas izteiksmi- atkal viena garlaiciiga diena! Laba diena lai mirtu!
Arii pozitiivaa apmaaciiba seit ir jaameklee ar uguni-paarsvaraa ir kaut kas, kas ir veel sliktaaks kaa VDK, jo netiek prasiits ne rezultaats ne dots apbalvojums. Un arii paskaidrots paarsvaraa netiek nekas! Kaadeelj cilveeki par to gatavi maksaat naudu- tas man joprojaam ir nosleepums.
Nevaru gan noliegt, ka man ar saviem aktiivistiem ir daudz gruutaak sadziivot sajaa vienaldziigo sunju pasaulee nekaa tad ja vinjiem ja no mazaam dienaam tikstu ieskaidrots- NEDRIKST NEKO, bet es tomeer izveelos suni ar emocijaam nevis robotinju sunja izskataa

[murkata]

piekrītu dobermanim!
man pat bija doma, ka varētu ieviest suņu izglītošnas dienestu. Liepājā ir auklīšu dienests. doma tāda: sievietes iziet kursus, dome garantē pakalpojumu kvalitāti un slēdz trīspusēju līgumu ar aukli un vecākiem. dienesta pakalpojumi ir pieprasīti un populāri.
piedodiet par ievadu, bet gribas lai saprotat.
Liepājā bija lielisks suņu pastaigu laukuma projekts, ko bija plānots īstenot jau šogad. laukumu bija jāiveido Raiņa parkā (otrs lielākais Liepājā.). kamēr gatavojās projekts un notika sab.apspriešana, neviens neko neiebilda. tikko sākās darbi un veco (xlimo!!!) koku izzāģēšana, pensionāri burtiski, rokās sadevušies metāz zem buldozeriem. Un projektu atcēla. Lai gan to bija plānots īstenot par nodokļu naudu utt. tagad tas ir atcelts. slikti ir tas, ka bija plānots nevis pastaigu laukums kā tāds, bet ar aprīkojumu adžiliti! esmu tik dusmīga. biju uz tām sab.apspriešanas sanāksmēm. nu debīli! maļ un maļ: kous jāsaudē, suņi ries, kakās, kodīs NĒ NE NĒ!!! dusmu trūkst. un pašvaldība peikrita. projektu atcēla, JO, suņinieki nespēja savākt parakstus par laukuma izveidi. tai laikā pensionāri sarūpēja 400 parakstus pret. nu, ok, var būt ar laiku to projektu izdosies reanimēt. tikmēr Liepājā uzstāda speciālās kaku urnas. 19 gab, katra 100 lati.
es biju uzrakstījusi vēstuli domei ar ierosinājumu ieviest Aukļu dienestam līdzīgu lietu
tikai orientētu uz suņu saimniekiem - algot kinologu un aicināt cilvēkus iziet kursus pie viņa, kā arī kārtot diplomus, kas dotu atlaides nodoklim, vai, ja izdotos piesaistīt kādu zootirgotāju, atlaides veikalos un, pieņemsim, speciālo žetonu sunim. pagaidām nekas nenotiek, bet turpināšu kurināt mazo liesmiņu zem šī katla. var būt sanāk?

[energy]

Man Raiņa parks nav diez cik iekļauts pastaigu maršrutos, bet, ja būtu laukums, tad noteikti kādreiz izmantotu. Penziķi brīžam ir nepārspējami Ja nemaldos, tad kokus traucēja zāģēt tieši optimistu pulks (vai kā viņus tur sauc).
Vai tagad ir labāk, kad tāpat cilvēki iet pa to Raiņa parku, aiz DEPO utt, nevis nožogotā teritorijā?

[brex]

OO, nemaz nezinaju!! Man gan Raina parks Liepaja ir ierasta pastaigu vieta ar suni

Bet tur reizem satiekam intersentu pulku, kas tapat vakara tiekas un staidzina sunus kopa!!

Bet par agresiju - tur visadi bomzveidigie dazkart ir daudz agresivaki un bistamaki

A par Latvijas sunu agresiju - kadi saimnieki, tadi suni! tiess spogulis! un pilniga neaizsagatiba gan cilvekiem bez suniem, gan suniem - gan no agresiviem un stulbiem sunu saimniekiem, gan no sunu nidejiem

[murkata]

trakākais ir tie mazi kvek''ski, kurus aimnieki palaiž... un man vēl jābūt atbildīgai par viņu likteni?! cik neesmu bļāvusišavāciet suni" un viņi man, ko tad šis izdarīs? idioti! citu vārdu nav.

[Lilita]

murkata
Proporcionāli tik pat daudz ir lielo suņu saimnieki,kuri savus suņu savāc tikai tad, ja ierauga līdzvērītgu pretinieku vai specīgāku par savu suni, mūsējie sīkaļas no pavadām netiek laisti vaļā, tieši viņu drošibas labad un ar riešanu viņi arī nevienu neprovocē, ir nācies pašai nostāties starp saviem un svešo un gaidīt, kamēr sunim pašam labpatiks aiziet, jo lielais jau nav apdraudēts, ko tāds mazsuns var viņam nodarīt, vēl joprojām atceros to gadījumu, kad no aizmugures pieskrējis VAS pameta gaisā manu suni-jorku, kurš gāja man blakus pie pavadas, saimnieks un viņa pavadoņi smējās vēderus turēdami par šo skatu, viņiem bija jautri, man nē. Es ar saviem daudz staigāju, nu nav ne lielie, ne mazie suņi tādi briesmoņi un kvekški, ir izņēmumi.

[aerial]

Patiesībā ne jau apmācība ir galvenais, bet gan konkrētā suņa saimnieka atbildības pakāpe. Šī tēma ir izmalta krustu šķērsu jau ne vienā vien tēmā. Ko dod IPO, VDK vai jebkur cita apmācība (jo to tak obligāti vajag), ja cilvēkam nav smadzeņu? Piemēram, tiem pašiem bomžikiem, kuru suņi nu noteikti nekad un neko nav mācījušies, bieži vien suņi ir 100X adekvātāki par tiem, kas gudrās skolās gājuši un triumfē iztādēs (te es nerunāju par bomžiem, kas kucēnus kā zeķes maina, bet gan tādiem, kam suns patiesi ir draugs un biedrs).
Mums manā bērnībā ģimenē bija VAS, kurš mācīts pie instruktora nebija ne vienu dienu, taču bija rāms, draudzīgs un paklausīgs suns. Kā tas tika panākts? Māte pēc sava prāta un saprašanas iemācīja sunim to, ko uzskatīja par pareizu un sadzīvē vajadzīgu. Neidziļināšos ofic. apmācības vajadzībā/nevajadzībā, ne par to ir runa, bet man jau liekas, ka saprātīgs cilvēks savu suni arī bez instruktora ir spējīgs pataisīt par normālu sabiedrības locekli.
Piemēram, mani 3 suņi ir "imūni" pret riteņbraucējiem, skrējējiem, mašīnām utt., jo, nevis man to īnstruktors ir iemācijis, bet man tā ir vieglāk un ērtāk dzīvot. Jau no kucēna vecuma visi manējie ir iemāciti, ka uz to nav jāreaģē. Kas attiecas uz suņiem - kad manējie ir barā, ta tas ir bars, ko es respektēju attiecībā uz apkārtējiem (es nelaižu savu baru brīvi skriet vietās, kur ir citi suņi, ja šie suņi man nav pazīstami) un lūdzu to respektēt arī apkārtējos. Manējie nekad pirmie virsū nelien, bet, ja kāds draudzēties gribētājs velk saimnieku kā maisu nopakaļus un grib ietusēt, es nevaru garantēt, ka mans bars to neuztvers kā apdraudējumu. Bija te nesen viens gadījums, kad vecis ar laikas kucēnu pavadā (fleksī!), speciāli palaida savu delveri visā flekša garumā un centās paiet pēc iespējas tuvāk garām, bet uz manu aizrādījumu solīja izdauzīt zobus - agresīvi uz to brīdi nebija ne mani, ne viņa suns, tikai viņš. Kā 'būtu, ja šis tēvainis nebūtu tomēr paklausījis un paņēmis suni īsākā pavadā + nācis īstenot savus draudus attiecībā uz manas sejas frontālo masāžu, es nezinu... Bet vainīga jau būtu es ar saviem 3 milzeņiem, jo ko tad viņš, viņam jau kucēns.
Varu tik atkārtoties - pats svarīgākais ir savstarpēja cieņa. Tas attiecas arī uz mazajiem suņiem. Tā kā jau kādu brīdi vienam tādam esmu saimniece, tad tas attiecas arī uz mani, taču man nenāk prātā laist viņu brīvi vai nekontrolēti garā pavadā tiki tādēļ, ka viņš ir maziņš. Tāpat ir arī ar super draudzīgu suni - ok, tavs suns var būt draudzīgs, bet respektē un cieni citus saimniekus ar suņiem, kuri arī varbut ir ļoti draudzīgi, bet, piemēram, bērnības traumas dēļ neieredez takšus (nekā personīga, tikai piemērs ) , kā rezultātā var izcelties konflikts ne suņu agresijas, bet, piemēram, suņu šķirņu (suņi lieliski atšķir šķirnes) vai auguma dēļ.
Nobeigumā - es ar nedomāju, ka mums ir dumāki vai agresīvāki suņi - drīzāk pie vainas ir pārkāpuma/soda + savstarpējās cieņas trūkums.

[maksis]

Nobeigumā - es ar nedomāju, ka mums ir dumāki vai agresīvāki suņi - drīzāk pie vainas ir pārkāpuma/soda + savstarpējās cieņas trūkums.

Tieši tā. Un tie sodi, tie kā reiz ir vajadzīgi tiem indivīdiem, kam cieņa pret apkārtējiem nav ģimenē ieaudzināta.

[čība]

Nobeigumā - es ar nedomāju, ka mums ir dumāki vai agresīvāki suņi - drīzāk pie vainas ir pārkāpuma/soda + savstarpējās cieņas trūkums.

Tieši tā. Un tie sodi, tie kā reiz ir vajadzīgi tiem indivīdiem, kam cieņa pret apkārtējiem nav ģimenē ieaudzināta.

Mans sapnis ir par daudz brīvākiem noteikumiem atbildīgiem saimniekiem un daudz stingrākiem sodiem.
Šobrīd esmu noteikumu pārkāpējs, jo bieži neatļautās vietās staigāju ar suni bez siksnas. Bet... suns ir 110 % kontrolējams - 3 gadu laikā nav bijis gadījums, kad man būtu kādam jāatvainojas. Tai pat laikā, dažiem citiem i siksna nepalīdz, jo saimnieks sunim iet līdzī vai lido pakaļ...

Neesiet ievērojuši, ka cilvēkiem ir jāiet vienmēr garām pa to pusi, kurā ir suns? Kaut arī gar mājas sienu jārīvējas...

[brex]

Ja, par tiem bomziem un vinu suniem - tur biezi ir skaidri sadalita vieta gimene un suns labi zin, kas ir saimnieks! reizem sanak rinda sedet Stoilaa un staiga garam 2 ciganietes ar krancukiem (bez siksnas), viens labprat izmestu puku, bet - ka sim saimniece velta mates vardu, aiztipina saimniecei aiz muguras, sez un bola acis- ko es, es neko pat negribeju darit!!

Nav jau runa - lielie suni, mazie suni - ir vienkarsi suni ar saimniekiem, kas ir BEZATBILDIGI un NEKAUNIGI, un dala vienkarsi DUMJI

[dobermanis]

Mazlietiņ nepiekritīšu aerial rakstītajam, ka apmācība nav svarīga, bet tikai saimnieka atbildības pakāpe.
Jā, suni var pats apmācīt un pat ļoti veiksmīgi, taču ... būtībā tikai tas cilvēks, kam ir kaut mazākā pieredze suņa apmācībā. Pilnīgi "zaļš gurķis" šajā jomā var savu suni tā sabojāt, neprasmīgi un pat nepareizi apmācot, ka pēc tam izlabošana reizēm pat ir gandrīz neiespējama.
Jāatceras arī tas, ka ne visi suņi ir tādi viegli apmācāmi, nosvērti un brīnišķīgu nervu sistēmu utt., gadās arī "cietāki riekstiņi" un , nedod dievs, ja tāds "riekstiņš" trāpās saimniekam , kam pašam zināšanas zemāk par nulli un vēl slinkums 100kg smagumā, tad jau sākas problēmas un ne jau tikai pašai ģimenei, bet likumsakarīgi - arī apkārtējiem.
Nu nenonieciniet suņu skolas un to instruktorus, ne visi var iztikt bez viņu palīdzības un padoma, dažiem suņu skola ir pēdējais glābiņš. Tas, ka kādam suns bez apmācības ir padevies mierīgs, paklausīgs un apķērīgs , nenozīmē, ka visi suņi ir tādi, arī saimnieki ir dažādi- kāds ar septīto prātu sajūt kas un kā jāmāca savam sunim, bet dažam pat uz paplātes un ar zelta kaotīti nevari ieskaidrot, ka suns ir jāapmāca.
Tā ka , iesaku visiem , kas parasti cenšas citiem iestāstīt, ka suņu skolas un instruktori nav vajadzīgi, padomāt par sekām un apsvērt - vai uzņemsieties atbildību par to, ka būsiet kādam gudri ieteicis netērēt laiku suņu skolā, bet šim cilvēkam pēc tam būs kādas problēmas ar savu četrkājaino draudziņu (jo būs mēģinājis pats neprotot pēc "gudriem padomiem" apmācīt mājās) , vai varēsiet kopīgi dalīt to atbildības nastu ?

[maksis]

dobermanis
Es vispār aerial rakstīto pilnīgi savādāk sapratu. T.i., ne kā pamudinājumu neapmeklēt instruktorus. Es to sapratu kā domu, ka suņa normāla iekļaušanās sabiedrībā ir atkarīga no saimnieka paša izpratnes šai jautājumā, tas arī viss. Resp., var būt tikai mājmācību saņēmis suns, kas nebūt neprot pēc visiem kanoniem pareizi iet blakus vai atnākt pēc pirmā, ne trešā uzaicinājuma, bet tai pat laikā netraucēt citiem sabiedrības locekļiem. Un var būt suns, kas izgājis apmācību, bet ir apgrūtinājums citiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka saimnieks šo apmācību neuzskata par vajadzīgu ikdienā likt lietā. Katrs no mums būs redzējis cilvēku, kas savu suni atsauc tikai pēc asas vārdu pārmaiņas, piemēram. Lai arī suns iespējams klausa perfekti... Nu un tml..