Labākais starts Caruso bija pērn Garkalnē otrajā dienā, kad mēs finišējām dažas sekundes atrāk par open klases uzvarētāju. Nekad vairs suns nav tik labi strādājis, bet man ir skaidrs, uz ko viņš ir spējīgs, ja grib. Jolanta ar savu greistaru mums gāja pa priekšu redzamības robežās, un Caruso lidoja viņiem pakaļ. Tiešām lidoja. Es gribēju spiegt aiz sajūsmas
5,4 km, ja nemaldos - 13:42, vidējais - pāri par 23 km/h. Ehhhh... Nu, es ceru uz jauno paaudzi.
Vakar atkal izbraucu ar mazajiem haskīšiem. Kā iepriekš biju domājusi, pirmo paņēmu Hilux. Drošs paliek bailīgs, uzvilku viņam Vulfas šļeiku. Un labi vien bija, jo es dabūju nomīties ne pa jokam, lai nodrošinātu, ka flekss nav visu laiku nostiepts kā stīga. 2,8 km ar vidējo ... 16,5 km/h (un tas ar velo pārnešanu pār dzelzceļu 2x)!!! Bija dažas aizķeršanās pie krustojumiem. Jāsāk mācīt komandas
Nākamā - Habibi. Joprojām bailīga, tomēr lielāko daļu trases nogāja galopā. Ja nebūtu raustījusies, vidējais 12,5 km/h būtu kudī augstāgs. Un tagad, jaunais līdersuns - Honda. Atkal jau akmens manā dārziņā, ka jāstrādā pie virzienu komandām, jo viņa ļoti slaidi un ātri iegāja pāris reizes nepareizā ceļā, kā rezultātā dabūju mest velo pa mēmajiem tā, ka sametās šķērsu ceļa vidū. Honda lidoja - mērķtiecīgi. Putns pacēlās no ceļa malas deguna priekšā - emocijas minimālas - mazliet nogrozot galvu. Mežā panācām vienu džipu, kurš nez kāpēc iedomājās vienā brīdī braukt atpakaļgaitā, piespiežot mani klupdamai, krisdamai mukt nost no ceļa. Tad džips apstājās, padeva uz priekšu, un tad atpakaļ. Es stāvēju neizpratnē un blenzu. Izkāpa viens dūšīgs onka, un jautā krievu valodā, vai nav mani aizķēris. Nu, man dusma, ka treniņš izčakarēts, un ka viņa rīcība neizskaidrojama. Džipā rej viens liels suns un mazs kvekšķis. Pārmijāmies ar dažiem vārdiem, un es aizbraucu. Un tātad, ar šo čakaru un velo 2x pārnešanu pār dzelzceļu Hondas vidējais ātrums - 14,5 km/h. Max visiem grozījās ap 23 km/h. Tad, kad 3x biju nobraukusi pa 3 km ar mazajiem, Gundega, Monta un es izbraucām mežā ar lielajiem 6 km apli. Bija pasilts, tāpēc suņi netika īpaši dzīti, un vidējais bija ap 13 km/h... Lieki piebilst, ka Hilux staigāja atkal uz 2 ķepām gar voljēru, prasoties līdzi...
Un jā, mums aizvakar bija pirmās asās sajūtas mazo haskīšu dēļ. Atbraucot no meža ar lielajiem, izlaidām ārā mazos. Ko viņi - deguns pie zemes, un pa taisno pa svaigo pēdu prom. Jēziņ, kas mums darījās! Honda pa priekšu, Hilux neatpaliek, Bibīts arī nesās, tomēr bailīgi, Caruso ar Esprit pamanījuši, ka kaut kas notiek, nesās līdzi... Sapratām, ka jāsavāc vispirms tuvāk esošie. Pirmais paklausīja Caruso, tad Habibi, Hilux, Esprit... domājām, ka leksim uz velo, lai dzītos pakaļ Hondai, bet... viņa pati atskrēja. Huhhhhhhh, rokas, kājas trīc... Viss, nolēmām, ka mazos nevar laist ārā, ja ir svaiga pēda, un pie rokas jābūt kaut kam ļoti garšīgam, lai noturētu viņu uzmanību. Nu, un jāliel virsū slodze, lai nenāk muļķības galvā
Tādi , lūk, mums treniņi.