Tagad mazliet par manu startu. Kā jau Ģirts minēja, arī mana lielākā problēma bija 2 apļi, jo kā mēs runājām ar Arnoldas, šis ir viens no smagākajiem treniņiem, lai dabūtu haskijus otrajā aplī. Taču tas ir jāmāca, jo Eiropas sacenēs 2 apļi un vairāki apļi ir norma. Lai cīnītos ar pārējiem dalībniekiem, man nepietrūka ātruma trasē pie nosacījuma, kad suņi strādāja, bet visa problēma bija un ir disciplīnā. Video tas ir redzams - šīs kļūdas, kuras redzēsiet, otrajā dienā piemeklēja arī mani un es startēju tikai ar 3 jauniem suņiem. Apmēram 30 metrus no starta, Masters atjēdzās, ka nav Šukera'.Viņa sejas izteiksmē bija rakstīts - vai man jāmeklē Šukers, vai tomēr jāskrien uz priekšu? Viņš izšķīrās par otro varinatu, manis uzmundrināts.
Otrajā aplī suņi aizgāja uz "startu", pa to laiku pietuvojās Akelaitis apmēram 20 sekunžu attālumā. Tajā brīdī man nebija svarīgi izpīt suņus, bet piedabūt viņus skriet otrajā aplī. Tādi sapinušies mēs aizskrējām ap 150 m. pametu acis atpakaļ, Akelaitis vairs nebija redzams. Stājos nost, atpinu suņus. Sāku atkal braukt un tikai tad es sapratu, ka neesmu piesprādzējis Meju. Atkal pametu acis atpakaļ, redzēju tuvojamies Akelaiti un nolēmu braukt kā ir, mēģinot izvairīties, neuzbraukt Mejas striķim, kurš vilkās pa zemi. Šadi mēs nobraucām ap 800 metriem. Tieši tad, Vendo vajadzēja "apmeklēt krūmus"
, bet arī Akelaitis bija pazudis no redzesloka. Bija piemērots brīdis sakārtot pajūgu. Laimīgā kārtā, tajā brīdī mums garām paskrēja kanikrosists, kurš Masteram ne pārāk patika. Tas nozīmē - starta rāviens finiša virzienā. Beigu beigās Akelaiti vinnējām par 4 minūtēm - tātad uzdevums izpildīts, mēs paceļamies uz 3.vietu Baltic cup kopvērtējumā. Vienā lietā mums viss ir kārtībā un tā ir apdzīšana un laišana garām.
Turpinājumā baikdžorings.