Treniņi

[eldberg]

Nesapratu, kur tu to izlasīji?

vispirms šeit http://www.sleddog.lv/index.php/apmaciba.html, tad spiežot vairāk par skijoringu nonāku šiet http://www.petnet.lv/sport/?skijorings.html un izlasu pēdējo rindu.
es kaut ko daru nepareizi un tur nevajadzēja iet?

Laikam būs links jāizņem (ja vien kāds no biedriem negribētu sagatavot aprakstus mūsu pašu ML lai nebūtu jātur linki)
Tai skaitā Harija raksts par šļeikām vēl nav ielikts...

[Alpha]

Kamaņnieki un snowbodristi ar ko vaskojat savus braucamos?
P.s. Ikšķiles dambris jau ir nostaigāts papiliks.. vakar vakarā braucot ar kamanām, nejauši paskatījos uz slēpēm, un sabijos no redzētā! Braucu tikā pa sniegu, bet slēpes šķīla dzirksteles, skats baiss, bet skaits.
+ nenostrādāja Garmins, tā ka par vidējiem ātrumiem neko nemācēšu pateikt.

[Ilze]

Nu, uz asfalta nekas nelīdzēs Es slieces smērēju ar parasto sveci. Var jau izpausties un pirkt slēpju smēres, kas būtu daudz labāk, bet... dārgāk un darbietilpīgāk.

[Bafija]

slēpes smērējam ar sveci. Galvenais, izņemot no siltuma (auto, garāžas, uc.) ir svarīgi tās nelikt uzreiz pie zemes, bet ļaut atdzist.
p.s. slieces mūsu kamanām ir vienās švīkās

[Alpha]

Sveicieni visiem pirmdienā, gribēju padalīties piedzīvojumā!
Svētdien bijām izbraukt pa Ogres mežu. Sākums lielisks, saliekam suņus, sākam savu skrējienu kā traki (35km/h), nekstoties, ka ir pielikts 4tais suns, kas ir nav skrējis komandā. Un tad notiek brīnums, Marko karabīne sasplīst, pavada nokarājas un suns paliek piestiprināt tikai ar neckline. Neskatoties uz komandu, MIERĀ!, suņiem mierā stāvēt nav prātā. Tā stāvot uz bremzes, domāju, kā lai tieku līdz suņiem, pirms tie ir aizrāvuši tukšās kamanas pagaisu un pazuduši Ogres mežā. Stāvu kādas minūtes 5, līdz saprotu,ir jāmēģina tikt līdz suņiem, un protams, tiklīdz kā noņemu kāju no bremzes, suņi sāk skriet. Paguvu iekrist kamanu sēdeklī, (labi ka ir sēdvieta), suņi skrien priecīgi, ka atkal var darīt to kas viņiem tīk.
Nobrezmzēju otru reizi, šoreiz par bremzi izmantoju zābakus. Apstājamies. Viss liekas ir labi, līdz pamanu, ka Marko mutē ir cita suņa pavada!!! Nodomāju, nu nē, tā tik vēl trūka, lai vienā braucienā pazaudētu 2 suņus. Vilkos klāt pa striķi pie suņiem, kas joprojām nespēja saprast, kāpēc neskrienam! huh... kāds atvieglojums, kad saprotu, ka ir klāt arī palīdzīgās rokas Ģirts, Ivars, Iveta un mammma.
Salikām karabīnes, sakārtojam suņus, uzvilku cimdus, kurus biju kaut kur pazudējusi, kāds bija pacēlis cimdus (droši vien Ivars). Rezultātā todien mierīgi nocilpojām 10 km pa diezgan akmeņainiem ceļiem Ogres mažos.
Secinājums NR1:
Labi, ka līdzi ir atbalsta komanda!
Secinājums NR2:
Līdzi kabatā jābūt KARABĪNĒM!
Secinājums NR3:
ENKURS must have!
lūk,

[eldberg]

Jā, līdz sacensībām vajadžes tikt skaidrībā pat tehn noteikumiem attiecībā par tehnisko aprīkojumu.
4-niekiem enkurs būs obligāts.

[eldberg]

36.2. Sleds
36.2.1 A sled shall be capable of adequately carrying the driver and in case of emergency a
passenger, and have a basket with a hard bottom capable of safely carrying a dog.
36.2.2 A sled shall be equipped with an adequate brake an adequate rubber braking pad
fastened to the sled via a solid tip-up system, brushbow, snowhook and an adequately
ventilated dog bag.

Kamanām jābūt: bremzei, gumijas bremžu plāksnei (otrā bremze), kamanu priekšā lokam, enkuram, somai kur var ievietot suni ārkārtas gadījumos.

36.2.3 Sleds may be replaced between heats/stages and at designated checkpoints (Distance
races).

[Ilze]

Šajos sniegos enkurs nepalīdzēs - tas ir Nr.1 likums. Sniegam jābūt dziļākam, lai enkurs strādātu. Šobrīd tas nenoturēs suņus uz vietas.
Līdzi vajag striķa gabalu, gardumu, mobilo telefonu. Striķi tik garu, lai var atsiet kamanas pie koka, ja tas ir iespējams. Un vēl, jau atkārtojos - jāizvērtē iespēja piesieties pie kamanām... Visādi citādi - man pēc pagājušā gada liekas, ka ar 4nieku var tikt galā salīdzinoši viegli. Šajā sezonā jāapgūst 7-nieks Ar atbalsta komandu noteikti ir vieglāk, bet jārēķinās, ka tā vienmēr nevarēs. Lai vai kā, jāmācās tikt galā pašai saviem spēkiem Un ir 2x lielāks gandarījums, ja esmu viena pati spējusi izbraukt trasi
35 km/h - tas ir forši. Mūsējie nekad ar kamanām tik ātri nav skrējuši

[murkata]

aizvakar skatījos pa discovery world raidījumu par sacensībām. tur viens puisis uzvārdā King gāja ar 16 suņiem. viens. bija interesanti

[Ilze]

Kings ir viens no Idiatorodas čempiņiem. Un viņš startē ar Aļaskas haskijiem - tas bikīt savādāk nekā ar SH Un, šitie džeki faktiski dzīvo uz kamanām - pārvietojas ikdienā lielus gabalus un mājās dižos veču darbus viņiem nav īpaši daudz laika veikt.

[eldberg]

Vakar 7km. Nopirku jaunu pieres lampiņu. 3 diodes - redzamība 20m ļoti labi, 50-100 m ok.
Vidējais ātrums = nekāds, bet suņi strādāja 100% trases. Es ar

[Ilze]

Lai vai kā, pa tumsu braukt vienai ir mazliet neomulīgi, jo neredzu neko tālāk par savām lampiņām. Un vēl mani satrauc, lai nesabiedēju kādus nejaušus gājējus. Citādi - braukšana tumsā ne ar ko neatšķiras no braukšanas gaismā

[eldberg]

Gājēju mums nav, auto... nez... reizi 5x treniņos trāpās 1x... ja kas mežā ar kustas = zvērs... jūtamies pietiekami omulīgi
īstenībā braucot ar 2x suņiem pašam ir daudz jāstrādā un nekam citam laika kā bailēm par apkārtni un tumsu nepaliek laika

[Ilze]

Gribējās MAZLIET vairāk sniega... Vakar 3 Trezoru dezdemones līdz 22:00 izšķūrēja pagalmu, taciņu uz malkas šķūnīti un piebraucamo ceļu 150 m garumā. Palika netīrīts piebraucamais ceļš uz Lejas Trezoriem un visādas mazās taciņas... Šodien szvanīju komunālservisu un ceram sagaidīt kaut kad traktoru... A kas mežā darās... oi,oi

[Alpha]

Raksts par to cik daudz ūdens jāuzņem kamanu suņiem.
http://www.yukonquest.com/site/water-water-everywhere/
Kā Jums liekas vai 6 litri dienaktī būtu jādzer arī mūsu sportistiem?
Cik daudz "ūdens" jūsu zvēri uzņem?

[Ilze]

Sestdien suņiem treniņš ar klientiem. Īpaši viegli nebija skriet, jo sakritušais sniegs nebija tīrīts savu sutku. Tomēr - klienti guva prieku, un suņi izkustināti. Svētdien no rīta jūdzu sešinieku. Sistēma jau atstrādāta tā, ka vispirms sajūdz vecos - tie vismaz tā nepinās, un pašā pēdējā brīdī - jaunos. Labi, ja kāds palīdz un pietur pirmo pāri, lai centrālā pavada ir nostiepta. Lai arī sasnidzis dziļš sniegs, pārāk irdens, lai nostrādātu enkurs. Atsienos pie liepas No pagalma izbraucu spiežot uz gumijas bremzēm, lai varu izņemt līkumu. Taisnā leņķa pagrieziens tiek izņemts rupji - dabūju lekt nost no kamanām, jo tās uzrauj uz valni, un neatlaižot kamanu augšējo loku, pieskrienu blakus kamanām, un uzlecu uz sliecēm brīdī, kad kamanas noiet no vaļņa un esmu nomērķējusi. Kļūdīties nedrīkst, a to sanāks kā Limuzīnā Jāņu nakts krāsā Dreģei ar govi vārdā Gauja neteikšu, ka ātri, drīzāk - nolemti, virzamies uz priekšu. Super ekstrēmais posms - jāšķērso dzelzceļš. Nav problēmu, ja nenāk vilciens. Sniegs ir sasnidzis tik daudz, ka varētu sliedēm pārbraukt nenokāpjot no kamanām. Redzu, ka Hilux ir pārlicis pāri kāju starpsiksnai, bet nolemju braukt tālāk bez apstājas... Kāda tur apstāšanās! Nobraucam 3,5 km un nonākam līdz vietai, kur pajūgs jāgriež riņķī. Pavelku kamanas diognāli uz ceļa otru pusi, un pati saucu Caruso, lai viņš griežas atpakaļ... Un pagriežas puika ar. Man kā akmens no sirds... līdz brīdim, kad redzu - otrais pāris: Hilux, Vulfa ir sapinušies tā!!! Tupus rāpus sāku tos kabināt vaļā un atpīt. Atlikušie 4 pārbauda manu nervu sistēmu ik pa brīdim paejot uz priekšu. Atpinu. Palaižu pajūgu brīvi, un pati skrienu pajūga braukšanas virzienā, lai gaitā piekabinātos ar pirkstiem pie kamanu loka, un uzlektu uz sliecēm. Izdodas! Tomēr, kad paceļu galvu, redzu, ka Hilux pamanījies atkal sapīties. Bāc! Dodu pa bremzēm, un velkos gar kamanām uz priekšu, atpinu, laižu pajūgu vaļā... pārējo jau zināt. Atkal novērtēju, vai pajūgā viss OK. Nē, Hondai priekšķepa aiz starpsiksnas... Visa epopeja no gala. Lieki teikt, ka man no šīs ņemšanās ir karsti. Braucam. Hilux naturāli kantē Vulfu. Pajūgs iet greizi - 4 nieks pa vienu pusi ceļam, 2 nieks - pa otru. Esmu nogurusi, un ļauju kādu pusotru km tā arī skriet. Tad stādinu visus nost un eju apmainīt Vulfu un Hilux vietām. Ne bez pūlēm izdodas arī tas. Tālāk pajūgs prauc ideālā simetrijā. Atkal stresiņš pie dzelzceļa. Nospriežu, ka jāuzliek spogulis, ko liek pie grūti paredzamām ielām, lai redzu - brauc vai nē vilciens Pēdējā pagiezienā Caruso "aizmirst" kur ir mājas un gaisā ko osta. Nu, svolačs... Tad, par kompensāciju, pagalmā tieku ievilkta galopā - ar glanci
Vēl ir doma uzlikt kādu uzrakstu uz ceļa - "Uzmanību - kamanu suņi!", bet nu tādu - paštaisītu, jo smuku nospers jau pirmajā naktī
Starp citu - Eduards Madlienā izbrauca ar 14 suņu pajūgu!

[Ilze]

Raksts par to cik daudz ūdens jāuzņem kamanu suņiem.
http://www.yukonquest.com/site/water-water-everywhere/
Kā Jums liekas vai 6 litri dienaktī būtu jādzer arī mūsu sportistiem?
Cik daudz "ūdens" jūsu zvēri uzņem?

Ilze, man domāt, ka Tu pati jau zini atbildi. Es te tā ar pretjautājumu - vai mūsu suņi noskrien dienā tik garas distances?
Haskijam ir tā nelaime, ka viņi ne īpaši labprāt dzer. Esam sākuši bērt pie ūdens kaltēto plaušu pulverīti, bet uz to iekrīt tikai daži haskīši Ir doma izvārīt buljonu un sasaldēt kubiciņos, kurus iemestu siltā ūdenī pēc treniņiem. Nezinu vai nostrādās - jāskatās.

[zakjiits_a_bisi]

Sestdien suņiem treniņš ar klientiem. Īpaši viegli nebija skriet, jo sakritušais sniegs nebija tīrīts savu sutku. Tomēr - klienti guva prieku, un suņi izkustināti. Svētdien no rīta jūdzu sešinieku. Sistēma jau atstrādāta tā, ka vispirms sajūdz vecos - tie vismaz tā nepinās, un pašā pēdējā brīdī - jaunos. Labi, ja kāds palīdz un pietur pirmo pāri, lai centrālā pavada ir nostiepta. Lai arī sasnidzis dziļš sniegs, pārāk irdens, lai nostrādātu enkurs. Atsienos pie liepas No pagalma izbraucu spiežot uz gumijas bremzēm, lai varu izņemt līkumu. Taisnā leņķa pagrieziens tiek izņemts rupji - dabūju lekt nost no kamanām, jo tās uzrauj uz valni, un neatlaižot kamanu augšējo loku, pieskrienu blakus kamanām, un uzlecu uz sliecēm brīdī, kad kamanas noiet no vaļņa un esmu nomērķējusi. Kļūdīties nedrīkst, a to sanāks kā Limuzīnā Jāņu nakts krāsā Dreģei ar govi vārdā Gauja neteikšu, ka ātri, drīzāk - nolemti, virzamies uz priekšu. Super ekstrēmais posms - jāšķērso dzelzceļš. Nav problēmu, ja nenāk vilciens. Sniegs ir sasnidzis tik daudz, ka varētu sliedēm pārbraukt nenokāpjot no kamanām. Redzu, ka Hilux ir pārlicis pāri kāju starpsiksnai, bet nolemju braukt tālāk bez apstājas... Kāda tur apstāšanās! Nobraucam 3,5 km un nonākam līdz vietai, kur pajūgs jāgriež riņķī. Pavelku kamanas diognāli uz ceļa otru pusi, un pati saucu Caruso, lai viņš griežas atpakaļ... Un pagriežas puika ar. Man kā akmens no sirds... līdz brīdim, kad redzu - otrais pāris: Hilux, Vulfa ir sapinušies tā!!! Tupus rāpus sāku tos kabināt vaļā un atpīt. Atlikušie 4 pārbauda manu nervu sistēmu ik pa brīdim paejot uz priekšu. Atpinu. Palaižu pajūgu brīvi, un pati skrienu pajūga braukšanas virzienā, lai gaitā piekabinātos ar pirkstiem pie kamanu loka, un uzlektu uz sliecēm. Izdodas! Tomēr, kad paceļu galvu, redzu, ka Hilux pamanījies atkal sapīties. Bāc! Dodu pa bremzēm, un velkos gar kamanām uz priekšu, atpinu, laižu pajūgu vaļā... pārējo jau zināt. Atkal novērtēju, vai pajūgā viss OK. Nē, Hondai priekšķepa aiz starpsiksnas... Visa epopeja no gala. Lieki teikt, ka man no šīs ņemšanās ir karsti. Braucam. Hilux naturāli kantē Vulfu. Pajūgs iet greizi - 4 nieks pa vienu pusi ceļam, 2 nieks - pa otru. Esmu nogurusi, un ļauju kādu pusotru km tā arī skriet. Tad stādinu visus nost un eju apmainīt Vulfu un Hilux vietām. Ne bez pūlēm izdodas arī tas. Tālāk pajūgs prauc ideālā simetrijā. Atkal stresiņš pie dzelzceļa. Nospriežu, ka jāuzliek spogulis, ko liek pie grūti paredzamām ielām, lai redzu - brauc vai nē vilciens Pēdējā pagiezienā Caruso "aizmirst" kur ir mājas un gaisā ko osta. Nu, svolačs... Tad, par kompensāciju, pagalmā tieku ievilkta galopā - ar glanci
Vēl ir doma uzlikt kādu uzrakstu uz ceļa - "Uzmanību - kamanu suņi!", bet nu tādu - paštaisītu, jo smuku nospers jau pirmajā naktī
Starp citu - Eduards Madlienā izbrauca ar 14 suņu pajūgu!

Tev vajadzēja kļūt par rakstnieci

Eduards viens arī visus 14 sajūdza

[eldberg]

Starp citu - Eduards Madlienā izbrauca ar 14 suņu pajūgu!

Jā, zvanīja! NESLIKTI! Pie kam +/- viens pats esot ticis galā

[Ilze]

Nav ne jausmas, kādas ir sajūtas braucot ar 14-nieku. Es te tā teorētiski pieņemu, ka ja ir kur atsiet priekšu, tad varētu tikt galā arī viens sajūdzot suņus. Eduardam tomēr sezonu suņi jau nostrādājuši - un zina kas un kā. Trakāk būtu, ja kaut kur trases vidū pajūgs sapītos, vai nogrieztos ne tur. Ērti ir arī tas, ka viss tas pasākums nav jāgroza, bet suņi iet pa apļveida trasi. Katrā ziņā - viņš ir vienīgais man zināmais iekš LV, kas brauc ar savu 14 nieku