Labi, labi, labi, attaisnojumu pieņemu BET es, piemēram, lietoju www.radikal.ru. Jā, reizēm tas arī ir bremze, toties tur smuki ielādē bildi, pārkopē zemāk attiecīgo "tekstu" -- tipa attēls tekstā un aidā. Pamēģini, varbūt tas saits Tev ātrāk strādā? Un ja galīgi lēni iet, vari man atsūtīt uz mailu bildes, ielikšu Tev tās bildītes... nu tā kaut kā varam?! varbūt.
Par medījumiem... uzreiz atcerējos aizvakardienu. Atnāku no darba, mājās neviena nav. Skaidrs, manējie puikas aizgājuši staigāties. Pēc kāda laika abi ir klāt. Elbruss, protams, priecīgs, ka mani ierauga, bet vienalga tāds dīvains, bet mans puisis, tas vispār jeļi pīkst. Nodomāju "sakāvās". A ņifiga, sāk man stāstīt, kas notika. Teksta sākums "Elbruss palaidnis..." Tev vajadzēja redzēt Elbrusa vainīgo skatienu - ausis nolaistas, stingri pie galvas pieglauztas un lēnu soli nāk pielīst man Vārdu sakot, šamie staigā pa mežu, tur pa kalniņu tauta vizinās (paskaļi uzvedas), nu un šie gar malu aiziet savās gaitās... bet te pēkšņi skatās 2 stirnas, kuras sākotnēji viņus nepamanīja, jo laikam koncentrējās uz to troksni, kas nāk no kalniņa... protams, Elbruss viņas pamanījis metas spēlēties. Stirnas ierauga un mūk prom. Viss jau būtu ok, bet Elbrusam pēkšņi kaut kas ar dzirdi notiek un nedzird, ka tiek saukts (pofig visi nokārtotie paklausības eksāmeni). Nu ko, puisis izkliedzis visu savu balsi, neredz suņu... Trakākais, ka stirnu ceļš ir pāri dzelceļa sliedēm, viņām ta kas, nekas - viens lēciens un pāri, bet Elbrusam gan tā gluži nav. Paldies suņu dieviņam, Elbruss tomēr kaut cik prātīgs, savu ceļojumu pakaļ stirnām, izbeidza tieši pie dzelceļa sliedēm un ļooooti vainīgu ģīmīti tuvojās pie sava saimnieka. Vārdu sakot, Elbrusam tika izteikts rājiens un "draudi", ka vēl viens šāds gadījums un dabūs tā kārtīgi trūkties.
Nakamā diena. Pastaiga. Stirna (vairs jau tikai viena, nez kur otra ) Elbruss ierauga. Elbruss lēkšo pakaļ, BET pēc pirmā sauciena suns ir klāt. Malacis vai sagadīšanās, nezinu