Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 04 Mar 2011, 08:55

Labi, labi, labi, attaisnojumu pieņemu :hih: BET :hih: es, piemēram, lietoju www.radikal.ru. Jā, reizēm tas arī ir bremze, toties tur smuki ielādē bildi, pārkopē zemāk attiecīgo "tekstu" -- tipa attēls tekstā un aidā. Pamēģini, varbūt tas saits Tev ātrāk strādā? Un ja galīgi lēni iet, vari man atsūtīt uz mailu bildes, ielikšu Tev tās bildītes... nu tā kaut kā varam?! varbūt.

Par medījumiem... uzreiz atcerējos aizvakardienu. Atnāku no darba, mājās neviena nav. Skaidrs, manējie puikas aizgājuši staigāties. Pēc kāda laika abi ir klāt. Elbruss, protams, priecīgs, ka mani ierauga, bet vienalga tāds dīvains, bet mans puisis, tas vispār jeļi pīkst. Nodomāju "sakāvās". A ņifiga, sāk man stāstīt, kas notika. Teksta sākums "Elbruss palaidnis..." Tev vajadzēja redzēt Elbrusa vainīgo skatienu - ausis nolaistas, stingri pie galvas pieglauztas un lēnu soli nāk pielīst man :) Vārdu sakot, šamie staigā pa mežu, tur pa kalniņu tauta vizinās (paskaļi uzvedas), nu un šie gar malu aiziet savās gaitās... bet te pēkšņi skatās 2 stirnas, kuras sākotnēji viņus nepamanīja, jo laikam koncentrējās uz to troksni, kas nāk no kalniņa... protams, Elbruss viņas pamanījis metas spēlēties. Stirnas ierauga un mūk prom. Viss jau būtu ok, bet Elbrusam pēkšņi kaut kas ar dzirdi notiek un nedzird, ka tiek saukts (pofig visi nokārtotie paklausības eksāmeni). Nu ko, puisis izkliedzis visu savu balsi, neredz suņu... Trakākais, ka stirnu ceļš ir pāri dzelceļa sliedēm, viņām ta kas, nekas - viens lēciens un pāri, bet Elbrusam gan tā gluži nav. Paldies suņu dieviņam, Elbruss tomēr kaut cik prātīgs, savu ceļojumu pakaļ stirnām, izbeidza tieši pie dzelceļa sliedēm un ļooooti vainīgu ģīmīti tuvojās pie sava saimnieka. Vārdu sakot, Elbrusam tika izteikts rājiens un "draudi", ka vēl viens šāds gadījums un dabūs tā kārtīgi trūkties.
Nakamā diena. Pastaiga. Stirna (vairs jau tikai viena, nez kur otra :D) Elbruss ierauga. Elbruss lēkšo pakaļ, BET pēc pirmā sauciena suns ir klāt. Malacis vai sagadīšanās, nezinu :)
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 05 Mar 2011, 10:09

Anita :) wrote:Un ja galīgi lēni iet, vari man atsūtīt uz mailu bildes, ielikšu Tev tās bildītes... nu tā kaut kā varam?!
Negribu tevi apcelt (nu izlaidušies tie pilsētnieki ar normālu internetu), bet - kā tev liekas, vai sūtot pa mailu tās bildītes nav jāielādē tai vēstulē :hih: ? Inbox parasti uzkarās, kad gribu kādu nosūtīt - viņš pamocās, pamocās un melo, ka kārtībā, lai lieku viņu mierā... Pa skypu mēdz drusku labāk iet. Būs labi, mēģināšu atrast foķiku un domāju pačekot, kā ir ar elkorfoto.lv vai photo2.poga.lv. Un caur bildītēm.lv tās mazās arī kaut kā var iedabūt :) .
Par medībām - tev tomēr paklausīgs puisis, ja jau galīgi galvu nepazaudēja. Manējā vēl dzīvu stirnu nav pamanījusi un nezin, ka tām pēdām otrā galā var būt "rotaļu biedrs". Ceru, ka vēl kādu laiku, kamēr mums paklausība klibo (nu ceru tak, ka kaut kad vairs neklibos :neparliecinats: ) neieraudzīs ātrāk par mani. Bet vakar mums bija medību stāsts :viltigs: - Staigājam pa mežu, te pēkšņi meitenei spalva gaisā un tāda tramīga paliek. Es jau nobīstos, ka kāds zvērs, domāju, kā viņu (tas ir Keli, ne zvēru) veiksmīgāk noķert. Keli tā šaubīgi brien sāņus, es pakaļ. Un ko ieraugam??? (AR VĀJIEM NERVIEM NESKATĪTIES!!!) - šo:Image. Visu laiku pa apkārtni bija alnenes un viņas pērnā alnēna pēdas, bet jau pirms kādas nedēļas man kaimiņš mednieks teica, ka alnēnu nav redzējis - te nu viņš ir. Dabā vairāk pēc pterodaktila izskatījās, jo tās priekškājas tā arī neatradu - tik pēc "zābaciņiem" var uzpazīt, kas tas tāds. Noskrubināts tā, ka ne kripatas gaļas pie kauliem klāt. Spalvas tik mētājās. Keli tāda satraukta ostījās, bet neko neaiztika, man likās, ka nevarēšu dabūt viņu prom, pieliku pie siksnas, bet viņa bija ļoti apmulsusi un labprāt nāca tālāk, ātri vien palaidu atkal vaļā. Nezinu, vai alnēns pats nav ziemu izturējis, vai kāds piepalīdzējis, bet lapsām, kraukļiem un varbūt arī lūsim vieglāk pavasari sagaidīt. Pieļauju, ka kādi suņi arī tur tusējuši, diemžēl ir mūsu apkārtnē arī ļautiņi, kas ļauj saviem klīst pa mežiem :lamajas: . Svaigas pēdas gan vairs nebija.
Attaisnojumam :nadzinji: - šī bildīte ar telefonu bildēta, ar to mans kompis draudzējas un bilde arī mazāka pēc apjoma, vieglāk ielādēt.
Šorīt arī baigi izbridāmies - visur var brist nosacīti pa virsu - iegrimst kādi 20-25cm, bet zem tās ledus kārtas, kurai cauri nekrīt, ir TĀAADa kārta vēl - vakar vienā vietā ieraudzīju, kur alnis bij izkritis cauri (cik biezai un stingrai jābūt tai ledus kārtai, ja alnis arī iet pa virsu :apstulbis: ), blakus pēdai vēdera nospiedumu varēja redzēt. Nu alnim kādu pusotru metru gara kāja varētu būt, bet trakākais, ka viņš nebija izkritis līdz zemei, arī tai dziļajā caurumā apakšā vēl bija sniegs :soks: . Visur jau tik daudz nav, bet sniega kārta ir ārprātīgi bieza. Nu tā, sestdienas šausmu stāsts uzrakstīts, lai jums visiem jaukas brīvdienas :koslene: :) .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pepper » 05 Mar 2011, 21:41

atvainojos, ka "iebrūku" jūsu blogā, bet
Mēs savukārt stirnas kāju šodien atradām :apstulbis: :
Image
User avatar
pepper
Junior
Junior
 
Posts: 943
Joined: 13 Jan 2010, 21:21
Location: Valmiera

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 06 Mar 2011, 13:02

pixy wrote:Negribu tevi apcelt (nu izlaidušies tie pilsētnieki ar normālu internetu), bet - kā tev liekas, vai sūtot pa mailu tās bildītes nav jāielādē tai vēstulē :hih: ?


:hih: es taa kaa biju nopratusi, ka probleema ir tieshi ieksh saita,kur jaaieladee bildes, bet ok, viss kaartiibaa - vari sho blUndiinisma blogaa rakstiit :viltigs:

Par kauliem u.tml. Jap, mums arii pagaajusho gadu visaadus briinumus naacaas skatiities un labi vien, ka Elbruss bija praatiigs un neko neaiztika (vai preciizaak,paspeejaam laikus piesaukt taapeec nevaru spriest kaa buutu bijis ja...)
Vakar staigaajaam pa velo celinju (smuki noshkjuureets, eerts pastaigaam). Kurmi redzeeju (beigtu) :neparliecinats: man tomeer tas neliekas ierasti, tamdeelj pabriiniijos. Elbrusam par sho mazo, nedziivo bija liela interese, tamdeelj shodienas pastaigaa liidz kurmim nedagaajaam, aatraak pagriezaamies, lai dotos maajup :)
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 06 Mar 2011, 14:39

No suņu stāstiem pie līķu stāstiem :kanepe: . Pepper, man patīk, ka kāds te "ielaužas", tāpēc jau tas ir blogs, ne privātā lapa :dejosuns: .
Pie mums vasarās diezgan bieži beigtus kurmjus var redzēt ceļmalās, kāpēc viņi mirst, es nezinu. Tas ir, visi jau kādreiz mirst, bet kāpēc viņi paliek tādās atklātās vietās, nevar saprast. Simba savā laikā kādus trīs piebeidza :svece: , bet ēst gan neēda.
Ka jau līķu stāstiņi iet vaļā, man viens ir. Vienu pavasari, kad piemājas dzelzceļš vēl funkcionēja, ar māsu un Snorki bijām izgājušas pastaigā pa mežu. Kaut kā nonācām līdz sliedēm un nolēmām atpakaļ doties pa tām. Uzrāpāmies pa uzbērumu un :shokets: - visapkārt sliedēm mudž no pusdzīvām un jau beigtām vardēm. Skats bija baiss, tādas agonijā raustīgas un dažādās pozās palikušas vardes ar vēderiem gaisā. Simtiem :soks: . Tā kā izlaipot starp viņām gandrīz nebija iespējams un uz korķi arī no skata sāka vilkt, iebridām atpakaļ mežā, tā arī paliekot neizpratnē, kas noticis. Tikai vēlāk uzzinājām, ka reizi cik tur gados dzelceļa sliedes tiek nolaistītas ar kaut kādu indi, lai pārmēru neaizaug. Kaut kādu iemeslu dēļ šī smaka liekas vilinoša vardēm un tās dodas uz sliedēm, kur, nezinu, saelpojas vai salaizās to indi un mirst. Pieļauju, ka dabas aizstāvjiem te būtu kas bilstams :lamajas: . Tas gan jau sen, ļoti ceru, ka tādas tehnoloģijas vairs neizmanto, nevienu citu pavasari arī neko tādu neviens nebija novērojis. Fui, vēl tagad atceroties to skatu, tirpas noskrēja...
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pepper » 06 Mar 2011, 17:24

Mums akal Valmierā pie gaujas ir viena tāda maza ieliņa, uz kuras aizpagājšvasar peles mira kā nezinu kas. Katru reizi, kad gāju pa to ieliņu, vismaz 5 beigtas peles tur mētājās. Ok, ja indē, tad kāpēc visas atstiepj pekas tieši uz ieliņas? Labi, ka man toreiz vēl nebija suns - tas būtu visu uztīrijis. :hih:
Bet nesen mežā beigtu ezīti atradām. Es ar brīnos, no kurienes ziemā ezītis izlīdis. Sākumā nevarēju saprast kas tas ir. Kaut kas melns, apkārt iekšas izmētātas, bet nu beigās kad ieskatījos redzēju, ka ir adatas - tātad ezis.
Ehh, žēl tos dzīvnieciņus. :svece:
Atceros, kad biju maza, ko tik mājās nenesu ar lūgumu paturēt. Bija i gliemeži, ir vardes, pat putnu mazuļi, kas vēl neprata lidot, nemaz nerunājot jau par pagalma kaķēniem, kas mumsa 4reiz gadā te ir. Mums te viena tāda dikti ražena kaķene, to vien dara kā dzemdē kaķēnus, rokās ar nedodas, agresīva. :lamajas:
User avatar
pepper
Junior
Junior
 
Posts: 943
Joined: 13 Jan 2010, 21:21
Location: Valmiera

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 10 Mar 2011, 14:07

Dienas skrien kā stirnas... Kaut kādi zinātnieki bija pierādījuši, ka laiks patiešām iet ātrāk nekā agrāk, precīzākus paskaidrojumus neatceros, bet tas, ka viņš iet par ātru, tas točno.
pepper wrote:Atceros, kad biju maza, ko tik mājās nenesu ar lūgumu paturēt.
Mums arī vienmēr vasarās kāds putnēns uz māju tika atstiepts, un, kad viņš nomira - jo vienmēr nomira, tika rīkotas grandiozas bēres. Lielie putni jau tāpat vien parasti neizmet putnēnus no ligzdas, parasti tas ir kāds slims vai vārgulīgs eksemplārs, ko audzinot, pārējiem tiktu mazāk. Tā nu dabā iekārtots.
Labi, liekam līķu stāstus uz kādu brīdi mierā, lai gan tikko atkal kaut kur lasīju, ka masveidā zivis kaut kur izskalotas... Baisi, ka dabā masveida pašnāvības vai nāves tik bieži tagad notiek.
Vakar pastaigā paņēmu foķiku līdzi un sabildēju skaistu melnu PLEĶI :lamajas: . Pleķis stāv, pleķis skrien, pleķis ošņājas... Nu nemāku es melnu suni nobildēt tā, lai vispār varētu saprast, ka tas ir suns. Gan Snorke, gan Simba bija tik fotogēniskas, ka pat prātā neienāca, ka tā var būt tāda problēma. Protams, mans ziepju trauks jau arī nav nekāds dižais, bet šoreiz bildes izceļas ar īpašu nekvalitāti :( . Vienīgais, ko konstatēju, ka pirms mēneša foķētās viņai tomēr ir daudz īsāka spalva - tātad viss notiek un suņa aug. No pastaigas tik vienu varēju atlasīt, otra istabā, vismaz var redzēt, kas tas ir: Image Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 10 Mar 2011, 16:45

Nu Tu arī pateici... es, piemēram, ļoti labi Tavu smukuli saskatu... vai tas aiz tā, ka man jau acis satrennētas uz melnu čupu skatoties? :hih:
Starp citu, šitā man tētis Elbrusu iesauca "ai, bildē kā gribi, melna čupa" :D Vēlāk jau smējās "nu jā, melna čupa ir un paliek melna čupa" :D
Es arī te vienas brīvdienas besījos par to bildēšanu. Labi, nav arī nekāds tur profesionālais foto aparāts, bet man likās ārā, kad zilas debesis, zeme (ledus) viss balts, koki tālumā tikai, saulīte spīd... nuu, ka jābūt labām bildēm. Bildēju tā, šitā, vārdu sakot visādi, bet atnākot mājā, skatos - mel-nā ču-pa! :jaa: un interesanti, tās bildes, kur paspējusi nobildēt tikai kādu no suņa ekstremitātēm, tās šķiet labas kvalitātes :D
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 10 Mar 2011, 17:08

beidzot var redzēt, kas tā Keli tāda, es te vislaik lasos turp un atpakaļ un nevaru saprast,kas tas par suni, ar bosiku bildēs skatījos, skatījos, nesapratu - nav jau man nekādas spīdošās zināšanas arī... prieks,ka beidzot var redzēt vaigā :)
es tomēr gribēju ielīst arī ar savu līķu stāstiņu , pareizāk sakot - :shokets: slepkavniecisko.
vēls vakars, staigājam mēs ar Frī pa Čieri, tur vienā vietā aiz daudzstāvu mājām tāda neliela pļaviņa kur lieliski sniegu pamētāt. pēkšņi skatamies, viena sniega pika tāda melna un ripinās pa zemi streipuļodama - Frīda , protams, skrien skatīties, es , kliegdama, pakaļ, jo nekad neesam sastapušas nekādu peļveidīgo un nezinu,ko suns darīs + vēl uzreiz iedomājos,ka diezvai kāds saprātīgs ūsainis ziemā ārā līstu,ganjau,ka saindējies pagrabos. Bet man par lielu izbrīnu, mans lempis domā,ka tā tāda mantiņa - sajūsmināti lēkā riņķī un skraida pakaļ, nabaga astainis protams histērijā laižas un mēģina iekārpīties sniegā. lai arī man nav īpašu jūtu pret tādiem sīkmājlopiem, negribu viņu traumēt un saku Frīdai,ka jāiet tālāk , BET mēs nepaspējam nekur aizdoties,kā garām nāk dāma ar kautkādu Maltas zīda sunīti vai kautko tamlīdzīgu - un tas mazais, baltais mūdzis, nesteidzīgi pienāk, paskatās -un KLAKC - UN PELIS BEIGC. :(
:apstulbis:
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 10 Mar 2011, 19:02

madja wrote:beidzot var redzēt, kas tā Keli tāda
Zini, man kaut kā nebija ienācis prātā, ka neviens nezin, kāda viņa izskatās - tā kā labi viņu pazīstu, man likās, ka no bildēm ar Bosi visiem ir skaidrs... Šodien jau beidzot arī ieviesos bezšķirneniekos, man pašai arī interesanti, kas no viņas galu galā sanāks. Šobrīd izskatās, ka baigi milzīga neizaugs, jo ir jau 8 mēneši, varbūt vēl kādu cm paaugsies, bet neko diži. Kažoks aug, bet arī laikam nebūs tik liels kā ņufiem. Ta jau redzēs - bet mīļa gan!
Anita:), es tieši par tavu melni iedomājos, bet tajās bildēs pie šnauceriem viņš ļoti labi saskatāms, tava čupa salīdzinājumā ar manu pleķi ir daudz kvalitatīvāka :jautri:
Par peli lasot, atcerējos, ka vienreiz mums pele bija nejauši iemaldījusies mājas otrā stāvā istabā, kur visi skatījās televizoru. Un tad viņu ieraudzīja Čikītis. Pele satraukti skraidīja, Čikītis tā lēnām devās iepazīties, pele skrien, Čikītis steberē tuvāk, pele pārskrien citur, Čikītis apmēram desmitreiz lēnāk čāpo pakaļ. Tad pele noskrēja pa trepēm, bet Čikiņš kādas desmit minūtes meditēja pie trepēm ar izteiksmi "man liekas, ka te kaut kas skraidīja" sejā :huh: . Vēl viņš vienreiz ārā uzgāja krupīti :hih: . Es nevaru to izstāstīt, bet viņš bija tik mīļš :samilejies: , kad tā samulsis mēģināja ar viņu iepazīties. Pabakstīja ar purnu, tad tā ļoti lēnām pataustīja ar ķepiņu, tad apostīja un tad stāvēja blakus un pārdomāja... Tikmēr krupīts aizgāja un Čikiņš vēl ilgi grozījās apkārt ar tādu pat sejas izteiksmi - man liekas, ka te kaut kas bija. Diemžēl viņa reakcijas spējas pēc traumas bija ļoti ierobežotas, bet tas viņu padarīja tikai mīļāku...
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 11 Mar 2011, 16:39

madja wrote:...nāk dāma ar kautkādu Maltas zīda sunīti vai kautko tamlīdzīgu - un tas mazais, baltais mūdzis, nesteidzīgi pienāk, paskatās -un KLAKC - UN PELIS BEIGC. :(
:apstulbis:


un ko Frīda par tādu "joku" teica? :neparliecinats:
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby madja » 11 Mar 2011, 17:00

Frīda nepaspēja saprast,kas notiek, viņa nedabūja apostīt nu jau beigto peli.
man vienkārši ir paniskas bailes no pelēm tādā ziņā, ka kaimiņi indē grauzējus, par spīti tam,ka esmu teikusi,lai to nedara, un man bail,kas notiek gadījumā,ja suns noķer saindējušos žurku un apēd. tāpēc es ļoti priecātos,ka mana kaķveidīgā memmesmeitiņa ar tādiem tikai mēģinātu paspēlēties - jo jau pāris reizes tādus nabaga apdullušus radījumus esam pie šķūņiem satikuši un viens reiz sēdēja uz lieveņa, bet man paveicās visas reizes,jo uzgāju pirms suņa.
kaut arī Frīdas rotaļas ar kaķi ir diezgan brutālas, tomēr visumā viņas uzvedība liek man domāt,ka man trāpijusies tiešām maiga dvēsele, bez slieksmēm kautko nokost.
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 12 Mar 2011, 14:27

Jā, tā atkal ir lauku dzīves priekšrocība, zinu, ja izlien pele, tad viņa ir stulba vai veca, bet bez indēm ķermenītī. Un man nav jābaidās, ka suns to apēdīs. Vienīgais veids, kā viņas kādreiz te nīdēja, bija ģipša maisījums ar miltiem. Tad viņas saēdās un, kad padzērās, ģipsis sacietēja un sacementēja zarnas. Manuprāt, jau diezgan nežēlīgs veids, bet noteikti žēlīgāks pret tiem, kas tos pusdzīvos žurkus un peļus noķer un apēd. Reiz, sīka biju, tāda viena liela žurka mums pa ceļam gadījās, kad pa kūti šiverējām, es, protams, kā jau bērnelis, kam visi dzīvnieki interesē, mēģināju aiz astes noķert, labi, ka viņa nevis apmetās riņķī un iekoda, bet izkārpījās un ielīda kaut kādā alā.. Kaut kā netiekam vaļā no līķu stāstiņiem, kas te ieviesušies, bet, tā kā uzskatu, ka nāve ir pilnīgi normāla dzīves sastāvdaļa, man nav nekādu pretenziju :jaa: , lai viņi te dzīvo.
Tikko atcerējos vēl vienu :hih: . Mūsu pusē agrāk dzīvoja tikai odzes, tētis stāstīja, ka zalkšu te nekad nav bijis. Bet pirms kādiem 6 gadiem nezināmu iemeslu dēļ ieviesās arī zalkši un tagad abas sugas dzīvo līdzās, pat redzēti pilnīgi blakus guloši eksemplāri. Bet kā mēs to uzzinājām - māsas sīkais, tolaik kādus 2-3 gadus vecs, ienāk mājā un paziņo - pie sliedēm guļ beigts zalktis (bija redzējis gan Zoo, gan Siguldā). Mēs ar māsu abas vienā balsī - nevar būt, viņi pie mums nedzīvo, tā noteikti ir odze. Sīkais paliek pie sava, mēs pie sava. Tad puika aiziet un pēc brītiņa triumfāli atgriežas - Es taču teicu, ka tas ir zalktis - un tur izstieptā rociņā pusi no čūskas. Nācās piekāpties, jo tas patiešām bija zalktis :jautri: . Man ļoti patīk čūskas :esmilu: , ir respekts pret viņām, un, diemžēl viņas par tuvu mums dzīvo, kā jau rakstīju stāstā par Simbu, gadās visādi, bet viņas ir bezgala skaistas. Nespēju atturēties, šī ir īpaši skaists pelēkās odzes eksemplārs, ko pavasara talkas laikā uzgājām. Nu vajadzēja jau man tik tuvu pielīst, pēc šīs bildes sekoja ŠŠŠŠŠŠ un viņa mēģināja iekost fotoaparātā... Image
Ja jau sāku par čūskām, vēl viena epizode. Ciemos bija atbraukusi draudzene, kam šausmīgi bail no čūskām. Viņa gribēja raudenes tējai salasīt, septiņreiz man pārprasīja, vai nebūs čūskas, es iedevu gumijniekus, teicu, lai brien skaļi utt. Saņēmusi drosmi, viņa devās tējas medībās. Uzkāpām pa uzbērumu uz sliedēm - a tur kādus 50m no mums stārķis, paņēmis odzi knābī (iederas līķu stāstiņos, ne? :ninja: ) kā voblu pret sliedēm dauza. Vēl tagad apsmejos, kad atceros viņas sejas izteiksmi :hih: . Lieki piebilst, ka viņa pēc tam nebija pierunājama kaut soli no ceļa noiet, pati salasīju visu tēju :jautri: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 12 Mar 2011, 16:43

:aknee: ja te paraadiisies staasti par chuuskaam, mani te neredzeet, es apsolu :D
es ljoti ljoti ljoti ljoti ljoti baidos no taam un man taas ljot, ljoti, ljoti, ljoti...nepatiik, ljoti.
:ludzu:
Bet runaajot par peleem, ljoti labi, ka Elbruss taadas nav sastapis - taadas, kuras ir pusspraagushas vai.. jaa, shad tad, iebaazh purnu zemee un meklee un njemaas, daraas, bet taa, ka aci pret aci buutu saskaaries, nav. Man arii kaut kaa negribeetos, lai vinjsh tiktu pie taadas maltiites. Tomeer, mazums kas. A Elbruss man ir ljoti daargs!!!
Droshi vien stulbs jautaajums, bet ja taas peles nospradzina izmantojot betonu utt., kas nez notiek, ja taau apeed kaads cits, efekts neturpinaas? :kanepe: :sarkstosa:
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 14 Mar 2011, 07:36

Anita :) wrote::aknee: ja te paraadiisies staasti par chuuskaam, mani te neredzeet, es apsolu :D
Ui, kādi draudi :ninja: ! Es tikai teorētiski zinu, ka cilvēkiem ir arī šāda izjūta pret kādu dzīvnieku - pelēm, čūskām vai kukaiņiem, jo pašai par laimi neviens no tiem nav ne pretīgs, ne izraisa paniskas bailes. Vismazāk man patīk zirnekļi, lai gan bērnībā baroju tos ar mušām un rūpīgi vēroju, kā viņi tās ietin un izsūc :pilnmeness: . Sarunāsim, ka, ja nu kādam čusnakam te jāpavīd (nu nevar tak zināt, kā gadās), pirms tā te ieslīdēs, būs brīdinājuma sauciens - UZMANĪBU - ČŪSKA! un tad tu tālāk nelasi, aizmiedz acis un brauc pāri :kompisbietee: .
Anita :) wrote: ja taas peles nospradzina izmantojot betonu utt., kas nez notiek, ja taau apeed kaads cits, efekts neturpinaas?
Domāju, ka ne, ģipsis jau tik vienreiz sacietē, pēc tam vairs ne. Pie tam parasti jau tas apēdājs ir krietni lielāks par upuri, ja arī kāda kripata nesacietējusi vēl palikusi, varbūt kāds cietāks kakas kunkulis izveļas, nedomāju, ka ļaunākas sekas varētu būt.
Bija mums vakar pagrabā pele slazdā iekritusi, māsas vidējais puika bij ļoti izpētījis- kur viņa čurā? un kur kakā? a kāpēc viņa beigta? Atcerējos, ka tad, kad viņas vecākais vēl bija sīks, bija sīlis ieskrējis logā un nosities. Tad arī ļāva viņam viņu kārtīgi izpētīt, spalvas un kājiņas, un knābi, nekā savādāk jau putnus kārtīgi aplūkot nav iespējams. Un tad sīkais pēc apskates bija uzdevis jautājumu - un kad mēs dzenīti šitā varētu apskatīt? :hih:
Steidzīgi jāsacer kāds dzīvo būtņu stāstiņš, kaut kā no tiem nelaiķiem nevar tikt vaļā, laikam pilnmēness tuvojas :pilnmeness: Bet pavasars arī beidzot. Pie mums vēl TĀDI sniegi un pa virsu ar vairs nevar paiet, mežs mums šobrīd slēgts, jo man jābrien pāri ceļgalam, Keli visu laiku līdz vēderam un tad vēl ik pa brīdim var iekrist līdz viduklim (es) vai attiecīgi galīgi pazust sniegā (viņa), ja pieliekti krūmi un koki pa ceļam gadās...
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 14 Mar 2011, 14:13

:kanepe: labi iesmeeju par Tevis rakstiito - i par UZMANIIBU ..., i par "kad mees dzeniiti vareesim apluukot" :D Super :D
----
Shodien ejam ar Elbrusu pastaigaa, tur gar malu beidzot atkusis ir graavis - nu taads paliels un vispaar vasaras pusee tur ir taa kaa purvs. Ejam, Elbruss peekshnji apstajas un nepakam neiet uz priekshu. Es saku "ejam" Shis staav un nekust no vietas, paskataas uz mani un uz to graavi un skats taads, it kaa teiktu "Var nopeldeeties?" un taads, ka gatavs skriet peec pirmaas paziimes, kas liecinaatu "jaa,var"...
Bet nekaa, biju riebiiga un sekoja "Nee,ejam" :)
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 15 Mar 2011, 07:58

Tavējais arī ūdensžurka :) ? Snorkei vienīgais brīdis, kad širmis bij ciet un viņa nezināja kā viņu sauc, bija ieraugot ūdeni - tad bija viena vīle un viņa iekšā, vienalga, vai purvains grāvis, upe, jūra. Braucot peldēties viņu no ūdens nevarēja dabūt ārā, visi jau sen saģērbušies, a viņa tik peld un peld un peld. Tad izdomāju metodi - iedarbināju mašīnu un šausmīgi gāzēju, tad viņai salikās, ka visi brauc prom un viņa izlīda. Tad bija strauji jāsaķer, lai viņa neielien atpakaļ. Jā, traka meitene bija uz ūdeņiem :samilejies: .
Nezinu, kā būs ar Keli, bet liekas, ka līdzīgi. Jo rudenī viņai bija tikai 4 mēneši brīdī, kad upe bij pārnākusi pāri. Mums vienā vietā upe tādos brīžos iet pāri pļavai. Zinot, ka tur dziļš nevar būt un straume arī ne pārāk liela, palaidu vaļā un Keliņam bija tāda izteiksme - tik daudz ūdens, un tas viss man :kucens: !!!!!! Un tad viņa metās ūdenī - meta lokus un šļakstījās, vispār izskatījās pilnīgi sajukusi prātā... Te divas bildītes no šīs viņas pirmās saskares ar savu stihiju :esmilu: : Image Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Anita :) » 16 Mar 2011, 20:10

Tu zini, es nemaz nezinu vai ir baigais uudenszhurka. Ir taa iipatneeji - vinjam patiik uudens, patiik ne tik daudz peldeeties, kaa guleet tuvaak krastam, grauzt kaadu gardu uudens zaali, parakt, panjurkot zem uudens, pakjert shlakatas utt., vaardu sakot, aaleeties pa uudeni. Peldeet peld, ja pamet mantu, koku u.tml., bet tas vienmeer beidzas ar liishanu niedrees, atgulshanos duunjaas utt.
Shajaa vasaraa izbesiijos, metu koku, shis aizpeld peec koka, kameer ticis liidz krastam, koks sagrauzts un nesteidz nest klaat - lien niedrees un bleenjojas. Kad saku, ka iesim maajaas, ja negrib peldeet, ka visu dienu nav iisti laika staaveet, taa shis luudzoshi pamet koka gabalinju, it kaa teikdams "nu beidz, padauzamies".
Mezhaa reiz bija baisi lielaa pelkje, aaraa jau veess, a ko Elbruss, laimiigs ieguljas pelkjee un juutas kaa karaljoks :)
Piemeeram shodien, ejam, tur tai purva graavii :D ledus paari, shis atkal luudzoshi "driikst"? un tai pat laikaa neiet, bet taa piesardziigi sliid uz to pusi. Ejam taalaak, tur liela peljkje, kurai paari ledus kaartinja - vinjsh pastiepj purnu uz priekshu, osta, bet pats neiet :) Arii uz Lielupes negribeeja kaapt - spriedaam, laikam juut, ka apaksaa uudens.
Vasaraa, tikko saprot, ka ejam uz upes pusi, taa raujas un laimiigs skrien uudenii, arii pa kluso, kameer ar kaadu aizpljaapaajamies, aizlavaas uz uudeni. Bet vinjam patiik tur, kur nedroshi vai netiiri (duunjas, dublji utt.)Njemot visu veeraa, es pat iisti nezinu cik ljoti vinjsh ir uudenszhurka:)
Keli sveetlaime ash no bildes staro :D feini - taada liela pelkje kaa upe, bet nav upe :D Laikam ideaals variants prieksh uudens un palaidniibu miiljiem :D un ja tur veel var taa forshi parakt, tad vispaar super :D
User avatar
Anita :)
Junior
Junior
 
Posts: 685
Joined: 29 Jan 2010, 14:39

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 19 Mar 2011, 09:35

Anita :) wrote:Bet vinjam patiik tur, kur nedroshi vai netiiri (duunjas, dublji utt.)
Labi, klasificējam tavējo pie dubļu cūkām :jautri: . Es jau ar savējo vēl neesmu riktīgi netīru redzējusi, vēl visur sniegs un viņai pat ķepas tīras, mājā ienākot. Drīz sāksies jautrība...
Pie manis šodien atkal nenormāli snieg, laikam pēc pavasara nākošā sezona ir ziema :neparliecinats: ? Visi koki atkal nosniguši un nākot mājā no stundu garas pastaigas, mūsu promejošās pēdas vairs nebija saskatāmas. Varbūt tas piederās pie tā pasaules gala, ko šodien atkal gaida. Mēness esot nenormāli tuvu zemei pielīdis un tas vienmēr beidzoties ar kaut kādām katastrofām. Es gan ceru, ka varbūt Japānu jau var uz šito norakstīt, bet kas to zin. Labi, ka mums vakarā svinības ieplānotas, kopā jautrāk pasaules galu gaidīt :kanepe: .
Pirms pāris dienām ielīdu Kucēnu sadaļā un ieraudzīju, ka balti-rudie angļu kokerēni sadzimuši. Tāda nostaļģija uznāca... Lai gan arī tad, kad Snorkīte nomira, nedomāju par jaunu anglīti, tomēr man viņi ļoti mīļi :samilejies: . Toreiz konstatēju, ka es esmu no tiem, kam gribas nākošo suni uzreiz un tūlīt - lai arī man vēl divi palika, bija sajūta, ka man vajag Snorkes vietā citu momentāli. Toreiz domāju par klamberspanielu, pat sāku meklēt, Latvijā nebija, Lietuvā metiens pēc pusgada plānojās, jau sazinājos ar vienu Zviedrijas audzētavu, kur pat līdz Lietuvai varētu atvest, bet viņiem tik puika bij palicis. Tā nu momentāli nedabūju, pēc tam tomēr mazliet pieradu, ka man tik divi suņi un tad uznāca krīze... Lai arī tas bija emocionāls lēmums, pavisam neesmu atmetusi domu, ka man kādreiz varētu būt klamberītis. Jo man patīk masīvi suņi un tas ir viens no masīvākajiem savā auguma grupā - viņš ir tikai nedaudz augstāks par kokeri, bet gandrīz divreiz smagāks... Dogos bija klamberu sadaļa, gan ne visai dzīva, tikai informācija, ka tādi ir, un es arī neatceros, kas tādu bija atvēris.
Šeit jau arī angļu kokeru sadaļas nav, varbūt Rudiite atvērs, es ļoti labprāt uzzinātu, kāda ir šī brīža situācija ar raibajiem anglīšiem Latvijā.
Šodien redzēju zivju gārni - jau nabags atlidojis, lai gan manā pusē vēl gandrīz visi ūdeņi ciet, kāds grāvis kaut kur drusku pavēries, upe vēl galīgi zem ledus. Nezinu, ko viņš var dabūt, tā viņi mēdz par ātru atlidot, ir bijis arī, ka stārķi sēž ligzdā apsniguši. Man vienmēr tā žēl, jau tā tik grūti to milzīgo gabalu nolidot un tad jākonstatē, ka būs vēl kāds laiks badā jāpavada :( . Nu ko, gaidām pavasari (labāk nekā pasaules galu...).
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 21 Mar 2011, 09:21

Pasaules gals atkal neatnāca, jāturpina dzīvoties :) . Stulbi, ka tieši sestdien bija nomācies un to milzu mēnesi nevarēja kārtīgi aplūkot.
Vakar pie Keli bija ciemos rotveileru puika Bosvils. Puisim 10 mēneši, masīvs un liels, bet arī tik mīļiņš. Viņam tādas bēdīgas acis (te saimniece arī dažreiz figuē zem Bēdīgā nika), sataisa tādu žēlīgu skatienu, visi kūst :esmilu: . Nenormāli izdauzījās abi, bet manējā nav nogurdināma, jau no rīta bija stundu skrējusi pa mežu, pēc pusotras stundas dauzīšanās vēl lēkāja Bosim apkārt ar sejas izteiksmi - nu padauzamies vēl, 'vēl, vēl. Nabaga puika bija galīgi nokausēts. Nezinu, kas manējo varētu piebeigt :ninja: .
Neko vairāk nevaru paspēt uzrakstīt, beidzās (plānoti šoreiz) elektrība, kamēr ģeneratoru uzstutēsim un tā...
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 18 guests